Tagad EP dienaskārtībā būs četru ietekmīgāko ES amatpersonu apstiprināšana. Bloka dalībvalstu vadītāji šonedēļ vienojās Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam izvirzīt Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leieni, kuras kandidatūra un izraudzīšanās kārtība jau ir saņēmusi pamatīgu kritiku. ES Padomes prezidenta krēslā dalībvalstu vadītāji vēlas redzēt Beļģijas premjerministru Šarlu Mišelu, Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatam nominēta Starptautiskā Valūtas fonda priekšsēdētāja Kristīne Lagarda, bet par ES ārlietu vadītāju varētu kļūt Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Borels.
Trīs dienu maratons
Leiene ir kompromisa figūra, par kuras nominēšanu ES visietekmīgākajam amatam dalībvalstu līderi vienojās tikai otrdienas vakarā pēc trīs dienas ilga sarunu maratona. Viņas vārds iepriekš nebija izskanējis publiskajās diskusijās par nākamo EK prezidentu.
Jau vairākus mēnešus pirms maijā notikušajām EP vēlēšanām lielākās ES likumdevējā pārstāvētās politiskās grupas atklāja savus kandidātus iekārojamākajam krēslam Briselē, tika pat sarīkotas kandidātu debates televīzijā. Visbiežāk kā Žana Kloda Junkera iespējamais pēctecis EK prezidenta amatā parādījās konservatīvais bavārietis Manfrēds Vēbers, kuram bija spēcīga aizmugure – viņa dzimtās Vācijas kanclere Angela Merkele.
Taču pret Vēbera kļūšanu par nākamo EK prezidentu iebilda Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš šajā amatā labāk vēlējās redzēt līdzšinējo ES konkurences komisāri un liberāļu frakcijas izvirzīto Margrēti Vestageri no Dānijas, bet arī viņai nebija pietiekams atbalsts ES dalībvalstu vidū.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!