Lēmums Šveices lietā ir pirmais šāds Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pret kādu valsti klimata pārmaiņu jautājumā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma šādu lēmumu, atbildot uz Šveices vecāka gadagājuma sieviešu apvienības paustajām bažām par globālās sasilšanas sekām. Apvienība apgalvoja, ka Šveices varasiestādes nav pietiekami daudz darījušas, lai mazinātu klimata pārmaiņas.
Visās trīs lietās prasītāju advokāti cerēja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka valdībām ir juridisks pienākums nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi nav juridiski saistoši visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, taču tie rada juridisku precedentu, pēc kura tiks vērtētas turpmākās tiesas prāvas.
Pirms sprieduma pasludināšanas tiesas ēkas priekšā sapulcējās liels aktīvistu pūlis, kurā bija arī zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga.
Tiesas lēmumiem ir "potenciāls kļūt par pagrieziena punktu globālajā cīņā par dzīvotspējīgu nākotni. Uzvara jebkurā no šīm trim lietām būtu viens no nozīmīgākajiem notikumiem klimata pārmaiņu jomā kopš Parīzes nolīguma parakstīšanas," paziņojas organizācijas "Global Legal Action Network" advokāts Gerijs Listons. Šī organizācija atbalsta portugāļu jauniešus, kuri vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
ES līdz šim ir izvirzījusi mērķi līdz 2030.gadam samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 55%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, un līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālai.
Aktīvisti bija pārliecināti, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņems tiem labvēlīgus spriedumus, taču atšķirīgie lēmumi līdzīgajās lietās tagad var vājināt iepriekš Nīderlandē pieņemto spriedumu. Nīderlandes Augstākā tiesa 2019.gadā uzdeva valdībai līdz 2020.gada beigām samazināt emisiju vismaz par 25%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Tiesa savā lēmumā balstījās uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Taču lēmums var tikt atcelts, ja tagad tiks secināts, ka valstīm nav juridiska pienākuma cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Seši Portugāles jaunieši iesūdzēja tiesā Portugāli un 32 citas valstis, apgalvojot, ka siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas neierobežošana pārkāpj viņu pamattiesības. Viņu lieta tika noraidīta.
Taču tiesneši lēma par labu Šveices senioru apvienībai, kas arī pieprasīja, lai viņu valdība darītu vairāk cīņā pret klimata pārmaiņām. Apvienība apgalvoja, ka vecāka gadagājuma sieviešu tiesības tiek īpaši pārkāptas, jo viņas visvairāk cieš no ekstremāla karstuma, kas globālās sasilšanas dēļ kļūs biežāks.
Visās trīs lietās juristi apgalvoja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētā politiskā un civiltiesiskā aizsardzība ir bezjēdzīga, ja planēta nav apdzīvojama.
Valstis, kas tika iesūdzētas tiesā, savukārt apgalvoja, ka par klimata pārmaiņām nevar vainot nevienu atsevišķu valsti.
Šveice nav vienīgā, kuru ietekmē globālā sasilšana, un šo problēmu nevar atrisināt Šveice viena pati, norādīja šīs valsts pārstāvis tiesas prāvā.
Atzīstot klimata krīzes aktualitāti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa visas trīs lietas izskatīja paātrināti.