Nākamā gada 1.janvārī Igaunija kļūs par 17.valsti, kas pievienojusies eiro zonai. Latvija plāno ieviest eiro tikai 2014.gadā, lai gan nav skaidrs, vai budžeta deficīta dēļ izdosies izpildīt noteiktos kritērijus.
Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB) atzina, vai Igaunija ir paveikusi visus mājasdarbus, kas apliecina tās gatavību eiro ieviešanai. «Igaunija ir gatava ieviest eiro 2011.gada 1.janvārī,» vēsta ES ekonomikas komisārs Olli Rēns. EK amatpersonas uzslavē Igaunijas valdību un tautu par «apņēmīgo un efektīvo rīcību», kas ļāvusi izpildīt eiro ieviešanai noteiktos kritērijus.
Igaunijas amatpersonas lepojas, ka par spīti ekonomikas krīzei (iekšzemes kopprodukts pagājušogad krities par 14%) izdevies izpildīt visus eiro ieviešanai noteiktos Māstrihtas kritērijus. Igaunijas finanšu rādītāji patiesībā ir daudz labāki nekā daudzām eiro zonas valstīm. Budžeta deficīts pērn bijis 1,7% no iekšzemes kopprodukta (atļautā robeža ir 3%), valsts parāds bija tikai 7,2% no kopprodukta (daudz mazāks par atļautajiem 60%).
ECB savā ziņojumā gan paudusi bažas par Igaunijas gatavību nepārsniegt atļauto inflācijas līmeni. Pašlaik tā nav problēma, jo ekonomikas krīzes dēļ Igaunijā vēl nesen bija vērojama deflācija, taču līdz ar ekonomikas atveseļošanos iespējams inflācijas kāpums. Igaunijas statistiķi aprīlī jau ziņoja, ka inflācijas līmenis sasniedzis 2,9%, kas tika skaidrots ar energoresursu cenu pieaugumu.
Igaunijas ekonomisti uzsver, ka eiro ieviešana veicinās investīciju pieplūdumu un samazinās valūtas riskus. Tas būs arī politiski svarīgs solis, jo simbolizēs Igaunijas pievienošanos Eiropas turīgāko valstu saimei. Zīmīgi, ka šonedēļ Igaunija saņēmusi uzaicinājumu pievienoties arī pasaules attīstītāko valstu organizācijai OECD.
Pēdējo gadu laikā eiro zonai pievienojušās četras valstis: Slovēnija, Slovākija, Kipra un Malta. Eiropas Komisija atzinu, ka pārējās kandidātes (Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Rumānija un Zviedrija) vēl nav gatavas šim solim. Tiesa gan, pēdējā laikā, redzot Grieķijas un citu eiro zonas valstu problēmas, kandidātvalstis nemaz nesteidzas izpildīt visus kritērijus, lai pievienotos eiro zonai.
Austrumeiropas valstis, kas pēdējos gados pievienojušās ES, ir apņēmušās agri vai vēlu ieviest eiro, bet pagaidām nav spējušas izpildīt noteiktos kritērijus. Citā situācijā ir «vecās Eiropas» valstis Lielbritānija, Zviedrija un Dānija, kas uz nenoteiktu laiku nolēmušas atlikt pievienošanos eiro zonai.
Visskeptiskāk pret Eiropas vienoto valūtu ir noskaņota Lielbritānija, kur jaunais valdības vadītājs Deivids Kamerons solījis, ka nepieļaus britu mārciņas aizvietošanu ar eiro. Šāds priekšlikums jebkurā gadījumā droši vien tiktu noraidīts referendumā. Zviedrijā un Dānijā savulaik jau notikusi tautas nobalsošana, kurā priekšlikums par eiro ieviešanu tika noraidīts. Tuvākajā laikā nav paredzēts rīkot jaunu referendumu.