ES līderu paziņojumā teikts, ka Gruzijas konflikta dēļ Krievijas un ES attiecības nonākušas krustcelēs. ES brīdina Maskavu, ka nonākšana izolācijā no Eiropas nepavisam nebūtu Krievijas interesēs. ES pieprasa, lai Krievija pildītu savus solījumus un izvestu karaspēku no Gruzijas teritorijas. ES valstu līderi vienojās, ka šomēnes paredzētās sarunas par jauno Krievijas un ES partnerattiecību līgumu nāksies atlikt, kamēr Krievijas karaspēks nav atkāpies uz pozīcijām, kādas tas ieņēma pirms karadarbības sākuma, ziņo Reuters. Deklarācijā asi nosodīts Maskavas lēmums atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, kas ir pretrunā Gruzijas teritoriālās vienotības principam. ES aicina pārējās valstis atturēties no abu reģionu neatkarības atzīšanas. Pagaidām neviena valsts vēl nav sekojusi Krievijas piemēram, lai gan drīzumā šādu soli varētu spert Baltkrievija un Venecuēla, kur pie varas ir Maskavai draudzīgi vadoņi.
Katrs par sevi
ES līderu ārkārtas sanāksme bija pirmais šāda veida pasākums kopš Irākas kara laikiem, un arī šoreiz starptautiskā krīze atsegusi ES valstu nesaskaņas. Austrumeiropas valstis un Lielbritānija, kas pirms pieciem gadiem atbalstīja ASV uzbrukumu Irākai, šoreiz nosoda Krievijas agresiju un pieprasa bargi sodīt Maskavu. Taču pretējās domās ir tādas valstis kā Vācija, Francija un Itālija, kas vēlas saglabāt labas attiecības ar Maskavu. "Eiropa kaitētu tikai sev, ja ļautos emocijām un aizcirstu visas durvis, pa kurām mēs vēlāk gribētu ienākt," atzina Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
ES valstis visvairāk raizējas par problēmām, ko konflikts ar Krieviju varētu radīt enerģētikas jomā. Ziema vairs nav tālu, un Eiropas valstu iedzīvotāji diez vai gribētu palikt bez apkures, ja Krievija nolemtu aizgriezt gāzes krānu. ES valstis no Krievijas importē aptuveni 40% nepieciešamās gāzes un trešdaļu naftas, informē Bloomberg. Itālijas premjers Silvio Berluskoni brīdina, ka Krievija varētu novērsties no Eiropas un atrast energoresursu pircējus Āzijā. "Nedrīkst pieļaut, ka Maskava sāk lūkoties uz austrumiem, nevis uz rietumiem," atzina S.Berluskoni. Krievija labi apzinās ES valstu vājumu, kas izriet no nespējas vienoties par kopīgu nostāju, tāpēc liek uzsvaru uz divpusējo attiecību veidošanu ar atsevišķām valstīm.
Lācis pamodies
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien pavēstīja, ka Gruzijas karš esot veicinājis Maskavas ietekmes atdzimšanu. "Krievija atgriezusies uz pasaules skatuves kā atbildīga valsts, kas spējīga aizstāvēt savus pilsoņus," uzsvēra S.Lavrovs. Līdzīgu domu iepriekš izteica Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. "Mūsu galvenā prioritāte ir aizstāvēt mūsu pilsoņu dzīvību un cieņu, lai kur arī viņi nedzīvotu." D.Medvedevs arī solīja aizstāvēt Krievijas uzņēmēju intereses ārvalstīs.
Eiropas valstis apzinās, ka bruņotais konflikts ar Krieviju krietni attālinājis iespējamo Gruzijas uzņemšanu ES un NATO. ES valstu līderi pirmdien nolēma, ka varētu piešķirt Gruzijai lielāku finansiālo atbalstu, lai veicinātu tautsaimniecības atjaunošanu.
Tāpat tiek runāts par vīzu režīma atvieglošanu Gruzijas pilsoņiem un brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. ES valstis arī plāno nosūtīt simtiem novērotāju uz Gruziju, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu. Krievija devusi mājienus, ka principā varētu piekrist starptautisko spēku izvietošanai pie Gruzijas robežas ar Abhāziju un Dienvidosetiju.