Aptuveni 40% no 940 žurnālistiem, kuri intervēti trīs gadus ilgā pētījuma gaitā, atzinuši, ka savā darbā pieredzējuši tik lielu spiedienu, ka tas ietekmējis viņu privāto dzīvi, teikts Eiropas Padomes ziņojumā.
Vairāk nekā divas trešdaļas no aptaujātajiem esot saņēmuši draudus, trešdaļa saskārusies ar iebiedēšanas mēģinājumiem no policijas puses, bet 53% tikuši pakļauti vajāšanai internetā.
"Tāpēc tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ka pētījumā starp žurnālistiem konstatēts augsts pašcenzūras līmenis," norāda ziņojuma autori.
"Daudzi piespiesti mīkstināt pretrunīgus sižetus vai arī vispār no tiem atteikties," teikts ziņojumā, kura autori aptaujājuši žurnālistus 47 Eiropas Padomes dalībvalstīs, kā arī Baltkrievijā.
Eiropas Padome, gan atzinusi, ka pētījums nav uzskatāms par reprezentatīvu, attiecinot tā rezultātus uz visām dalībvalstīm.
Komentējot pētījuma rezultātus, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglanns aicināja organizācijas dalībvalstis izpildīt 2016.gada rekomendācijas par žurnālistu aizsardzību, lai tādējādi "radītu atklātu debašu un runas brīvības klimatu".
Ziņojumā teikts, ka Turcijā par varasiestāžu, publisku amatpersonu vai "citu ietekmīgu figūru", tostarp mediju īpašnieku un reklāmdevēju, izsekošanas upuriem kļuvuši 87% aptaujāto žurnālistu.
Eiropas Padome norādījusi, ka daudzi žurnālisti cieš no stresa, kas noved pie depresijas vai pat pie paranojas.
"Pret žurnālistiem vērsta dažāda veida vardarbība pēdējās desmitgades laikā ir pieaugusi," secinājuši pētījuma autori, piebilstot, ka tas līdz ar vainīgo nesodāmību šobrīd rada vislielākos draudus preses brīvībai.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 31% aptaujāto spiediena rezultātā ir mīkstinājuši iecerētos sižetus, bet 15% ir atteikušies vispār no kādam netīkamās ieceres. Turklāt 57% žurnālistu atzinuši, ka par ietekmēšanas mēģinājumiem policijai viņi nav ziņojuši.
Taču 36% respondentu apgalvojuši, ka šāds spiediens licis viņiem vēl apņēmīgāk ķerties pie iecerētā sižeta, atsakoties no jebkādas pašcenzūras.