Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 23. janvāris
Strauta, Grieta, Rebeka

Eiropas politikā aizvien dominē vīrieši, tomēr sieviešu līdzdalība pieaug

Vasarā Eiropas Parlaments (EP) par pirmo sievieti Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amatā ievēlēja bijušo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu. Kandidējot uz Eiropas Savienības augstāko amatu, Leiena norādīja, ka viena no viņas prioritātēm ir dzimumu paritāte EK sastāvā, ko veido 27 komisāri (bez Lielbritānijas). EP šonedēļ apstiprināja jauno EK sastāvu, kas oficiāli darbu sāks 1. decembrī. Jaunajā EK būs 12 sievietes, ieskaitot Leienu. Tas ir rekordliels sieviešu skaits EK komisāru sastāvā.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir sešās grupās apkopojusi argumentus par to, kāpēc sieviešu lielāka iesaiste politikā ir nepieciešama. Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka tas ir taisnīgi, proti, tā kā sievietes ir apmēram puse no populācijas, viņām ir tiesības arī tikt tā pārstāvētām. Otrkārt, tiek minēts pieredzes arguments - sieviešu pieredze atšķiras no vīriešu pieredzes, un tai ir jāatspoguļojas diskusijās, kuru rezultātā tiek izstrādāta un īstenota politika. Treškārt, tiek uzsvērts, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgas intereses, tāpēc ir nepieciešams, lai sievietes izteiktu savas intereses likumdošanas un izpildvaras institūcijās. Ceturtkārt, tiek minēts kritiskās masas arguments - sievietes ir spējīgas panākt vienprātību par mērķi pārstāvēt sieviešu intereses, kad ir sasniegts noteikts pārstāvības līmenis. Vēl tiek minēts arguments, ka sievietes pievērsīs lielāku uzmanību politiskajai dzīvei, ja tur būs paraugi. Tāpat uzsvērts demokrātijas arguments - vienlīdzīga sieviešu un vīriešu pārstāvība veicina pārvaldības demokratizāciju. 

Pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies sieviešu deputātu skaits EP. Devītajā EP sasaukumā ir 41% sieviešu pārstāvniecība, kas ir rekordliels skaits. Tas daļēji ir pateicoties ES līmeņa pasākumiem dzimumu līdzsvara nodrošināšanai. Šī gada sākumā Parlamenta pieņemtajā ziņojumā par integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai EP, uzsvērts, ka joprojām ik pa laikam tiek apstrīdēta sieviešu leģitimitāte politikā un sievietes cieš no stereotipu ietekmes, kas attur viņas no iesaistīšanās politikā.

Lai sievietes politikā nebūtu minoritāte, valstis izmanto vēlēšanu dzimumu kvotas, kuras ir dažādas. Atšķirība ir redzama starp tiesību aktos noteiktām jeb "stingrām" kvotām, kas noteiktas nacionālajos likumos vai konstitūcijās vai kuras brīvprātīgi īsteno atsevišķas politiskās partijas, un "mīkstajām" kvotām, kas nozīmē dažādus ieteikumus. 

Dažas valstis, lai nodrošinātu plašāku sieviešu pārstāvību, izmanto likumdošanu – tādas valstis, kas 2019. gada EP vēlēšanās piemēroja legālas dzimumu kvotas, ir 11 (Beļģija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija).

Bet citās valstīs pastāv partiju kvotas jeb iekšēji partiju noteikumi, kas paredz noteiktu sieviešu kandidātu skaitu pārstāvniecību valstu parlamentu vēlēšanās. Rezultātā vairāku ES dalībvalstu sievietes un vīrieši ir pārstāvēti vienlīdzīgi vai gandrīz vienlīdzīgi. 

Tomēr aizvien kvotu izmantošana ir uzskatāma par diskutablu, jo kvotu kritiķi apgalvo, ka tas pārkāpj nopelnu principu, kā arī veicina sieviešu simbolisku iecelšanu, kas paaugstina nepietiekami kvalificētu sieviešu pārstāvniecību parlamentos. 

Jāatzīmē, ka sieviešu pārstāvības rādītāji EP ir augstāki par ES vidējo rādītāju attiecībā uz sieviešu pārstāvību ES dalībvalstu parlamentos. Tomēr sieviešu pārstāvība valstu parlamentos pieauga līdz 30% 2019. gadā no 24% iepriekšējā gadā, liecina dati.

Latvijā 12. Saeimā sieviešu īpatsvars bija tikai 16% jeb 19 sievietes no 100 deputātiem. Savukārt pašlaik 13. Saeimā ir 31 sieviete deputāte, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jāpiemin, ka 2017. gada Sieviešu dienā sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv parakstus sāka vākt par iniciatīvu, kas paredzēja noteikt 30% kvotu sieviešu skaitam Saeimā. Tomēr priekšlikums nesaņēma lielu sabiedrības atbalstu. Tika savākti vien 128 paraksti no nepieciešamajiem 10 000, lai iniciatīva tiktu iesniegta Saeimā izskatīšanai. 

Jaunākajā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ierindojas 18.vietā starp 28 ES dalībvalstīm. Latvija atpaliek no ES vidējā rādītāja, tomēr apsteidz Lietuvu, kura ieņem 23. vietu, bet par vienu pozīciju atpaliek no Igaunijas. Visaugstākie rādītāji indeksā bija tādām valstīm kā Zviedrija, Dānija, Francija un Somija. Indekss tiek aprēķināts, balstoties uz 2017. gada datiem par sešām dažādām jomām – zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Pētījumā atklāts, ka vislielākā dzimumu nevienlīdzība Latvijā valda varas un zināšanu jomā. Varas jomā ietilpst politika un ekonomika.

Top komentāri

ļuļa
ļ
lūgums paskaidrot, kāpēc runas par kvotām notiek tikai attiecībā uz elitāriem un labi apmaksātiem amatiem? kāpēc netiek diskutēts par kvotām, piemēram, bērnudārzu audzinātājiem? jebkurš psihologs vai sociologs paskaidros, ka vīriešu klātbūtne mācību iestādēs bērna attīstībai nāktu tikai par labu. tāpat mēs varētu parunāt par kvotu principu celtniecībā, tālbraucēja profesijā un virknē citu. nav normāli, ka puse iedzīvotāju ir sieveites, bet par krāvējiem strādā tikai vīrieši. kad jau, tad jau, laižam uz pilnu klapi.
Ruta
R
Cik ir jabut degradetai un debilizetai ES, lai amatiem izveletos nevis spejigakos, izglitotakos, piemerotakos, godigakos kanditatus, bet gan pec ta, kas atrodas katram kajstarpe, pec kranina vai carumina......vienkarsi pretigi klust verot so sizofreniju, vajpratu, kas notiek ES un atseviskas debilizetas valstis, kad ministru amatiem piemekle pretendentus pec kajstarpes genetalijam?
wtf
w
pieaug arī ietekme: "EP nobalsojis par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu klimata jomā Eiropā"
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits