ES Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella norādīja, ka attiecīgais EK priekšlikums ES lauksaimniekiem nodrošinās pieeju ilgtspējīgai irigācijas ūdens apgādei, patērētāji zinās, ka uzturā lietojamie produkti ir droši, un kopumā būs jaunas iespējas uzņēmējdarbībai. Tomēr lielākā attiecīgā priekšlikuma ieguvēja būs vide, pateicoties labākai ūdens pārvaldīšanai.
EK priekšlikums paredz minimālās prasības, kas ir vajadzīgas no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām iegūto attīrīto notekūdeņu atkārtotai izmantošanai un kas attiecas uz mikrobioloģiskiem elementiem, piemēram, cilvēka veselībai bīstamo verotoksigēno E.coli baktēriju koncentrāciju un monitoringa prasībām regulārajai un validēšanas uzraudzībai. Minimālo prasības nodrošinās, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iegūtais ūdens būs drošs apūdeņošanai. Tāpat tādējādi plānots panākt, lai ūdens atkārtota izmantošana būtu droša un lielāku pārredzamība. Savukārt sabiedrībai būs iespēja iegūt informāciju tiešsaistē par ūdens atkārtotas izmantošanas praksi savā dalībvalstī.
EK norāda, ka ūdens atkārtota izmantošana ES pašlaik ir krietni vien zem sava potenciāla, kaut arī ietekme uz vidi un enerģija, kas nepieciešama saldūdens iegūšanai un transportēšanai, ir daudz lielāka. Viena trešdaļa ES sauszemes cieš no ūdens nepietiekamības visu gadu, un ūdens trūkums joprojām ir būtiska problēma daudzām ES dalībvalstīm. Laikapstākļu neparedzamības palielināšanās, tostarp smagi sausuma periodi, var arī radīt negatīvas sekas uz saldūdens resursu kvantitāti un kvalitāti.
Jauno noteikumu mērķis ir panākt, lai lietderīgāk izmantotu attīrītu ūdeni no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tādējādi nodrošinot uzticamu ūdens apgādes alternatīvu. Dzeršanai nederīgos notekūdeņus padarot citādi noderīgus, plānots ietaupīt ekonomiskās un vides izmaksas, kas saistītas ar jaunu ūdensapgādes ierīkošanu.
EK ierosinātās regulas mērķis ir mazināt ūdens trūkumu visā ES, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tā nodrošina to, ka attīrītie notekūdeņi, kas paredzēti lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, ir droši un ka līdz ar to tiek aizsargāti iedzīvotāji un vide. Šis priekšlikums ir daļa no EK 2018. gada darba programmas, kas seko plānam par pāreju uz aprites ekonomiku, un papildina esošo ES tiesisko regulējumu par ūdeni un pārtiku. Ar to papildināta pašreizējā Eiropas ekonomikas modernizācija, kopējā lauksaimniecības politika un centieni saistībā ar klimata pārmaiņām, un tas palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus ES, jo īpaši, mērķi attiecībā uz ūdeni un sanitāriju, iekļaujoties pārejā uz aprites ekonomiku.