Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis atzīmēja, ka vēlētāji Eiropā sākuši balsot "stipri labējāk", jo grib risinājumus, "sākot ar brīžiem ārpus veselā saprāta izejošiem zaļajiem noteikumiem" un beidzot ar lielo migrantu ieplūdumu Eiropā.
Rezultāti EP vēlēšanās ļoti ietekmēs kopējo Eiropas Savienības (ES) politiku, pieļāva Rajevskis, atsaucoties uz Francijas prezidenta paziņojumu par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.
Tāpat rezultātiem gaidāma netieša ietekme uz nacionālo politiku, un arī centriskajiem spēkiem būs jākļūst labējākiem, lai saglabātu savu vietu politikā. "Tas ir normāli, ka viņi sāk pielāgoties pieprasījumam, un šis ir sabiedrības pieprasījuma pirmais zvans," uzskata Rajevskis.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle izteica prognozi, ka līdzšinējā EP koalīcija ir saglabājusi savas līdera pozīcijas, un nav gaidāms radikāls labējo vai kreiso spēku pieaugums. Vienlaikus viņa pieļauj, ka samazināsies "zaļo ideju" popularitāte, jo tās vairāk piedāvājušas kreisās partijas.
Savukārt RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga norādīja, ka Eiropā politiskās partijas pārstāv ļoti dažādus viedokļus un novērojama šķelšanās. Vēlēšanu rezultāti apliecina, ka nākamajā EP sasaukumā vairāk vietu iegūs labēji noskaņoti spēki, līdzīgi, kā tika prognozēts.
Tas ir zināms izaicinājums jaunajam EP, jo iepretim tādiem klasiskiem, centriskiem spēkiem kā Eiropas tautas partija un sociāldemokrātiem ir "radikālais gals", ar ko turpmāk nāksies rēķināties, pieņemot lēmumus, vēlēšanu rezultātus vērtēja Kleinberga.
Ja nebūs šķelšanās pašā koalīcijā, tad ir labas izredzes, ka tiks aizstāvētas Latvijas intereses attiecībā uz Krieviju, drošību un Ukrainu, prognozēja pētniece, uzsverot, ka noteicošais faktors būs, kā EP izveidosies jaunā koalīcija, lai atbalstītu Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.