ES pieprasa arī militārārā atbalsta nodrošināšanu Ukrainai, īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmu un smago ieroču piegāžu ziņā, sacīja Metsola. "Tas ir nepieciešams, ja mēs patiešām vēlamies, lai Ukraina šajā karā uzvarētu," atzīmēja politiķe.
Tāpat Metsola pauda, ka parlaments pieprasa, lai Krievijas pārstāvji, kuri ir pastrādājuši šīs zvērības un kara noziegumus Ukrainā, tiktu saukti pie atbildības.
Atbalsts Ukrainai ir prioritāte gan Latvijas parlamentā, gan arī Eiropas Parlamentā (EP), politiķes secinājušas tikšanās laikā. Tāpat abi parlamenti atbalstot Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību (ES).
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tikai galīga Krievijas sakāve un galīga Ukrainas uzvara var nest ilgtspējīgu mieru Eiropā. ES valstu nesenā vienošanās par to, ka dalībvalstis apmācīs 15 000 Ukrainas karavīru, ir paveicams uzdevums, un Latvija jau ir iesaistījusies tā īstenošanā, pauda Mūrniece. Tāpat viņa aicināja ES dalībvalstis un parlamentus darīt visu, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk kļūtu par ES dalībvalsti.
Parlamentu pārstāves tikšanās laikā ir runājušas arī par drošības situāciju Baltijā un Latvijā, kā arī par darāmo, lai valstu ārējā un iekšējā drošība tiktu stiprināta, tai skaitā cīnoties pret dezinformāciju.
Tāpat politiķes pārrunājušas enerģētikas jautājumus. Mūrniece apgalvoja, ka Eiropas Komisijai un EP šī jautājuma risināšana ir uzdevums, uz kuru tās īpaši fokusējas. Metsola pauda, ka valstis kopīgi var mazināt krīzes sociālās un ekonomiskās sekas, kā arī samazināt enerģētikas strauji pieaugošās cenas.
EP aicina pēc iespējas ātrāk ieviest priekšlikumus, kas ir saistīti ar vienotajiem iepirkumiem un solidaritātes vienošanos, līdzīgi, kā tas jau notiek Baltijas valstīs. Vidējā termiņā un ilgtermiņā valstīm ir pienākums reformēt enerģētikas tirgu, padarot to mūsdienīgāku, lai nākotnē energoresursu piedāvājums būtu nodrošināts, sacīja EP priekšsēdētāja.
Parlamentu pārstāves sarunas laikā ir pieminējušas arī dzelzceļa projektu "Rail Baltica", kas, kā norādīja Mūrniece, ir svarīgs gan iedzīvotāju, gan arī militārās pārvietošanās kontekstā. Arī Metsola pauda, ka augstu novērtē projektu, sakot, ka tas palīdzēs uzlabot transporta sakarus un paaugstināt drošības infrastruktūru.
Valstīm ir jādomā arī, kā tālāk atbalstīt Ukrainu - sekmējot tās rekonstrukciju un sodot Krieviju par tās veiktajiem kara noziegumiem, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja, norādot, ka Latvija atbalstītu šāda tribunāla izveidi. Vai tas būtu starptautisku organizāciju paspārnē, vai kā pilnīgi autonoma institūcija, tas vēl ir vērtējams jautājums, sacīja Mūrniece. "Bet skaidrs, ka Ukrainai šāda tribunāla izveidē būtu jāspēlē vadošā loma," atzīmēja Latvijas pārstāve.
Kā NATO robežvalsts ar Krieviju, Latvija sargā demokrātiju Eiropā, pauda Mūrniece.
Metsolu vizītē pavada Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks Roberts Zīle (NA). Ar delegāciju Saeimā tikās arī Saeimas sekretāra biedre Inese Voika (AP) un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).
Kā ziņots, no trešdienas līdz piektdienai, 28.oktobrim, oficiālā vizītē Latvijā uzturas Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Ziņa papildināta