Taču pēdējā laikā arvien autoritārāk valdošais Turcijas prezidents vēlējies pretī saņemt un jau ir saņēmis iespējas šajās valstīs vajāt savus politiskos pretiniekus. Īpaši tas attiecas uz viņa lielākā ienaidnieka, ASV dzīvojošā musulmaņu klēriķa Fetullas Gilena, atbalstīšanā vainotajiem. Turcijas valdība Gilenu vaino 2016. gadā notikušā apvērsuma mēģinājuma organizēšanā un pasludinājusi viņa organizāciju par teroristisku.
Šī Erdogana realizētā stratēģija izsaukusi bažas demokrātiskos ideālus un cilvēktiesības aizstāvošajos Balkānu valstu iedzīvotājos, liekot uzdot jautājumus par Turcijas vadības patiesajiem mērķiem.
Mošeju ekspansija
Turcijas valdība mošejas celtniecībai Tirānā, ko pati arī pārrauga, atvēlējusi 30 miljonus. Pēc pabeigšanas tā būs lielākā mošeja Balkānos, tajā būs vieta pieciem tūkstošiem dievlūdzēju. Pat izskata ziņā tā vairāk atgādina Stambulas lielās mošejas, nevis Albānijas tradicionālās. Lai gan Albānijā ap 60% iedzīvotāju uzskata sevi par musulmaņiem, lielākā daļa sabiedrības dzīvo sekulāru dzīvi. Daļēji tas ir vairāk nekā 40 gadu ilgušās komunistiskās diktatūras dēļ.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 17. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!