Francija prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien nāca klajā ar kopīgu deklarāciju, kurā izklāstīti eirozonas reformu plāni, tostarp ideja par kopīga eirozonas budžeta izveidošanu, lai palielinātu zonas konkurētspēju un stabilitāti un mazinātu nevienlīdzību starp eirozonas valstīm.
Tomēr daudzas detaļas joprojām ir neskaidras, tostarp, kā tieši eirozonas budžets darbotos līdzās Eiropas Savienības (ES) budžetam, kā tas tiktu finansēts un pēc kādiem kritērijiem nauda tiktu sadalīta.
ES līderi gaidīja, kad Vācija un Francija nāks klajā ar saviem ierosinājumiem, gatavojoties nākamnedēļ gaidāmajam samitam, kurā sākotnēji bija iecerēts parakstīt vienošanos par ietvaru eirozonas reformām.
Taču viedokļi par eirozonas budžetu ir atšķirīgi, pēc sākotnējām diskusijām norādīja ES prezidējošās valsts Bulgārijas finanšu ministrs Vladisalvs Goranovs.
"Tas bija jautājums, kurā bija ļoti atšķirīgi viedokļi, jo pastāv neskaidrība par apmēru, cik liels tas būtu," piebilda Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Savukārt Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hukstrā pirms ceturtdienas diskusijām asi kritizēja Vācijas un Francijas ierosinājumu.
"Runājot par eirozonas budžeta fiskālo kapacitāti, jautājums ir, kāda tipa problēmu tas atrisina. Tas mums nav skaidrs, un mēs to neatbalstām," sacīja Hukstrā.