"Es nevaru iztēloties, ka kāda valdība vēlētos vai pat varētu ievest Poliju eirozonā, ja poļi to nebūtu apstiprinājuši," telekanālam TVN24 trešdienas vakarā skaidroja ministrs. "No otras puses, nebūtu prātīgi rīkot referendumu, kurā būtu vajadzīga 50% [vēlētāju] aktivitāte un būtu nepieciešams 50% atbalsts, lai [Polija] varētu iestāties" eirozonā.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien pirmo reizi publiski pieļāva iespēju, ka varētu tikt rīkots juridiski saistošs referendums par eiro ieviešanu. Jaunākā sabiedriskās domas aptauja gan liecina, ka pret Polijas pievienošanos smago finanšu problēmu māktajai eirozonai iebilst 62% poļu.
Polija prognozējusi, ka tā izpildīs Māstrihtas kritērijus līdz 2015.gadam, bet rietumvalstu parādu krīzes dēļ vēl nav noteikusi konkrētu datumu eiro ieviešanai. Taču šā gada februārī Varšava paziņoja, ka par piemērotāko datumu eiro ieviešanai Polija lems pēc 2015.gadā gaidāmajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Vaicāts, kad Polija varētu ieviest eiro, Tusks atbildēja, ka tas notiks līdz "desmitgades beigām".
Tā kā konservatīvi noskaņotā opozīcija iebilst pret eiro ieviešanu, pašlaik valdošajai koalīcijai nav divu trešdaļu vairākuma, kas nepieciešams attiecīgu konstitucionālo grozījumu pieņemšanai, lai Polija varētu pievienoties eirozonai.
Pašreiz Polijas pamatlikums nosaka, ka valūtu var izdot tikai Polijas Nacionālā banka. Lielākā Polijas opozīcijas partija "Likums un taisnīgums" (PiS) vairākkārt pieprasījusi rīkot referendumu par eiro ieviešanu, taču līdz šim Tusks pret to iebildis.
Taču tagad šķiet, ka Tusks ir gatavs piekrist referenduma rīkošanai apmaiņā pret opozīcijas atbalstu konstitucionālo grozījumu apstiprināšanai, skaidro "Polijas Radio". Aptaujas liecina, ka par eiro ieviešanu šobrīd būtu gatavi balsot tikai 32% poļu.