Antisanitāro čigānu apmetņu nojaukšana sākās 2010.gadā Nikolā Sarkozī prezidentūras laikā. Pēc Fransuā Olanda sēšanās prezidenta krēslā čigānu tiesību aizstāvji bija cerējuši uz politikas maiņu, bet Valss paudis apņēmību ieturēt stingru līniju šajā jautājumā.
Ceturtdien intervijā laikrakstam Le Parisien ministrs uzsvēra, ka šādu nometņu saglabāšana nav pieņemama. "Mēs nevaram akceptēt šo neciešamo situāciju. Šo nometņu slēgšana ir būtiskāka nekā jebkad agrāk un turpināsies," paziņoja Valss, piebilstot, ka valdība rīkojas saskaņā ar likumu un gādā par iedzīvotāju drošību. "Es vēlos cīnīties ar narkotiku kontrabandu un noziedzību, kas nāk roku rokā ar šīm nometnēm un izraisa cilvēku ciešanas," viņš piebilda.
Le Parisien vēsta, ka tiesas jau devušas atļauju čigānu izlikšanai no 20 šādām nometnēm. Ildefransas reģionā ap Parīzi ir aptuveni 400 nelegālas čigānu nometnes, tostarp Sēnas-Sendenī rajonā vien šādās nometnēs mitinās ap 8000 čigānu.
2012.gadā Francija izlika no nelegālajām nometnēm gandrīz 12 000 čigānu, no kuriem divas trešdaļas tika izliktas gada otrajā pusē, kad pie varas bija nākuši sociālisti, liecina šogad publiskots pētījums. "Tas ir ļoti satraucoši un sarūgtinoši, ņemot vērā, ka Fransuā Olands pirms vēlēšanām solīja grozīt veidu, kādā Francija tiek galā ar čigāniem," intervijā The Local norādīja Eiropas Čigānu tiesību centra pārstāve, piebilstot, ka valdībai vajadzētu atbalstīt likumīgi ieceļojošo čigānu integrēšanos Francijā.
Valss intervijā Le Parisien solīja rīkoties humāni un gādāt, lai čigānu bērni nonāktu skolās un, kur iespējams, pavērt čigāniem iespēju uz darbu un mājokli.