Jaunie noteikumi izstrādāti pēc policistu protestiem vairāku nedēļu garumā.
Pašreiz policistiem jāievēro trīs noteikumi, kad viņi gatavojas pielietot ieroci.
Pirmkārt, draudiem jābūt reāliem, proti, draudiem policista vai trešās personas dzīvībai jābūt "pārliecinošiem" vai "ļoti iespējamiem".
Otrkārt, ierocis jāizmanto nekavējoties, proti, uzbrukuma brīdī.
Treškārt, reakcijai jābūt proporcionālai draudu smagumam, proti, ja policistam uzbrūk neapbruņots cilvēks, tad ieroča pielietošana pret viņu ir pretrunā likumam.
Policisti jau sen pieprasījuši paplašināt viņu tiesības, lai tās būtu līdzvērtīgas tiesībām, kas ir militārajai policijai, kurai atļauta daudz lielāka elastība ieroču lietošanā.
Žandarmi, piemēram, drīkst atklāt uguni pret bruņotu uzbrucēju, lai aizstāvētu savu atrašanās vietu. Taču ieroci atļauts pielietot tikai pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem.
Žandarmiem atļauts arī šaut uz transporta līdzekļiem, ja šoferi atsakās apstāties.
Ja jaunais likums tiks pieņemts, arī policisti iegūs tiesības šaut uz transporta līdzekļiem, kas triecas tiem virsū. Tas ļautu efektīvāk cīnītie pret tādiem gadījumiem, kā uzbrukums Berlīnē, kur kravas mašīna ietriecās Ziemassvētku tirdziņā, un teroraktu Nicā, kur uzbrucējs ar kravas mašīnu iebrauca Bastīlijas dienas svinētāju pūlī, nogalinot 85 cilvēkus.
Policistiem arī būs atļauts šaut uz aizturētajiem gadījumos, ja tie pēc vairāku brīdinājumu saņemšanas, turpina pretoties.
Parlamentā jūlijā pieņemtais likums atļāva policistiem lietot ieročus masu teroraktu gadījumā, kādi 2015.gada janvārī un novembrī notika Parīzē.
Likumprojekts arī paredz iespēju policistiem saglabāt anonimitāti tiesas procesu laikā.
Francijas policija apgalvo, ka nonākusi lūzuma punktā, valstij jau vairāk nekā gadu dzīvojot ārkārtas stāvoklī, un spiediens pret policiju ir milzīgs.