Iepriekšējie centieni reformēt pensiju sistēmu 1995. un 2010.gadā izraisīja vērienīgas demonstrācijas un streikus, taču šoreiz līdzīga reakcija nav gaidāma, jo sociālistu valdība iecerējusi maigākas pārmaiņas.
Demonstrācijas otrdienas pirmajā pusē neizraisīja ievērojamu ietekmi uz sabiedriskā transporta kustību, taču dienas otrajā pusē iespējama avioreisu kavēšanās Francijas lidostās.
"Mēs neprognozējam, ka protesti būs tik lieli kā 2010.gadā," kad, protestējot pret toreizējā prezidenta Nikolā Sarkozī valdības rosinātajām pensiju sistēmas reformām, ielās izgāja trīs miljoni cilvēku.
Četras radikālās arodbiedrības otrdien 180 vietās visā Francijā rīko protesta akcijas, bet mēreni noskaņotās arodbiedrības šim aicinājumam nav atsaukušās, norādot, ka tās plāno panākt izmaiņas ar parlamenta starpniecību.
Arodbiedrības valdības priekšlikumus uzskata par vērstiem pret jauniešiem, jo tie paredz, ka pensijas saņemšanai darba stāžs līdz 2035.gadam pieaugs no pašreizējiem 41,5 gadiem līdz 43 gadiem.
Sagaidāms, ka protestos iesaistīties arī vairākas studentu organizācijas.
Ar visām iecerētajām reformām sabiedrību plānots iepazīstināt 18.septembrī. Savukārt parlaments valdības ieceres vērtēs oktobrī.
Eiropas Savienība (ES) mudina Franciju reformēt tās dārgo pensiju sistēmu un liberalizēt darba tirgu, lai tā spētu atveseļot ekonomiku un stabilizēt valsts finansiālo stāvokli.
Brisele paziņojusi, ka Francijai "līdz šā gada beigām jāīsteno pasākumi, lai reformētu pensiju sistēmu un nodrošinātu tās līdzsvaru ne vēlāk kā līdz 2020.gadam".
Novecojošo iedzīvotāju skaitam paaugstinot pensiju izmaksas, valdībai nāksies indeksēt maksājumus, pielāgot pensionēšanās vecumu un samazināt kopējās sistēmas izmaksas. Tomēr valdība nolēmusi neķerties pie tik radikāliem pasākumiem kā pensionēšanās vecuma paaugstināšana vai jauna nodokļa noteikšana pensionāriem.
Valdība rosinājusi, ka gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem ik mēnesi būs vairāk jāiemaksā pensiju sistēmā.