Ministrs norādīja, ka saskaņā ar jauno pieeju kiberuzbrukumu var pielīdzināt karadarbībai, kas prasītu atbilstošu militārās specvienības atbildi.
Ja izmeklēšanā izdotos noskaidrot hakeru izcelsmes valsti un izrādītos, ka šī valsts nav tos apturējusi, "šīs valsts atbildība varētu tikt apšaubīta", viņš piebilda.
"Mūsu uzbrukuma kiberspējām jāļauj mums pārraut ienaidnieku sistēmas un tīklus, lai izraisītu bojājumus, apturētu pakalpojumus, uz laiku vai visiem laikiem neitralizētu," piebilda Ledriāns. Jaunie armijas spēki nodarbosies arī ar ārvalstu hakeru identificēšanu un palīdzēs identificēt vājos punktus armijas svarīgākajos informāciju tehnoloģiju tīklos.
Arī Lielbritānija pagājušajā mēnesī paziņoja par jaunu kiberaizsardzības plānu, kam atvēlēts 2,1 miljards eiro.
Francijas vienība sāks darbu nākamajā mēnesī, un līdz 2019.gadam plānots izveidot komandu ar aptuveni 2600 speciālistiem.
Izlūkdienestiem bažas rada ne tikai hakeru uzbrukumi infrastruktūrai vai valdības datoru tīkliem, bet arī dezinformācijas un propagandas izplatīšana.
ASV mediji pagājušajā nedēļā ziņoja, ka CIP secinājumi liecina par Krievijas mēģinājumu ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas par labu republikāņu kandidātam Donaldam Trampam.
Maskava šos pārmetumus noraidīja. To noliedz arī Trampa komanda un tīmekļa vietne WikiLeaks, kas priekšvēlēšanu laikā nopludināja demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones kampaņas e-pasta vēstules. Krievijas kiberuzbrukumu iespējamība satraukusi arī Eiropas valstis, sevišķi, Baltijas valstis.