Fijons nāca klajā ar šo paziņojumu pirms svētdien Briselē paredzētā Eiropas Savienības (ES) samita par eiro zonas parādu krīzi. "Eiropa apņēmīgi virzās eiro zonas ekonomiskās pārvaldības virzienā," Fijons paziņoja Dienvidkorejas vadošajiem uzņēmējiem seminārā Seulā.
Viņš nosauca svētdien paredzēto ES samitu par "izšķirošu sanāksmi", lai gan šajā samitā vēl netiks pieņemts plāns par eiro zonas parādu krīzes izbeigšanu. Šāds plāns var tikt pieņemts nākamajā ES samitā, kas notiktu ne vēlāk kā trešdien.
Fijons sacīja, ka krīze ir parādījusi "pārskatīšanos" Eiropas monetārajā savienībā un ka pasaules ekonomika un tās pārvaldība tuvojas "patiesības mirklim". "Šodien Eiropa saskaras ar jaunu izaicinājumu. Kā [Eiropa] jau ir darījusi pagātnē, tā pārvarēs šos pārbaudījumus un kļūs stiprāka. Es aicinu jūs uzticēties Eiropai," Fijons sacīja Francijas-Korejas tirdzniecības kameras locekļiem un citiem Dienvidkorejas uzņēmējiem.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu 28.septembrī noraidīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ierosmi par tā dēvētās ekonomiskās pārvaldības izveidošanu 17 eiro zonas valstīs.
Savā runā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES Barrozu aizstāvēja EK lomu, sakot, ka tā jau veic ekonomiskās pārvaldības funkcijas. "EK ir ES ekonomiskā valdība. Šim nolūkam mums nevajag vēl papildu institūcijas," teica EK šefs.
Merkele un Sarkozī augusta beigās ierosināja iecelt ES prezidentu Hermanu van Rompeju par vadītāju jaunai institūcijai, kas nodarbotos ar eiro zonas valstu ekonomisko pārvaldību. Eirodeputāti pauduši viedokli, ka šis priekšlikums esot bijis mēģinājums marginalizēt EK, kas atbild par visas ES kopējo interešu aizstāvību.