Šis priekšlikums sagatavots Eiropas kreisi centrisko partiju manifestam pirms nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, taču maz cerību, ka šāda ideja varētu izpelnīties atsaucību arī Berlīnē. Tajā pašā laikā no dokumenta projekta pazudusi Vācijas kancleres Angelas Merkles kritika, kas bija atrodama tā iepriekšējā versijā.
Stiprs eiro padara importu no ārpus ES esošajām valstīm lētāku, bet tajā pašā laikā sadārdzina ES dalībvalstu eksportu uz trešajām valstīm, tādējādi apgrūtinot tādām valstīm kā Francija izkļūšanu no krīzes, uzskata franču sociālisti.
Līdz ar prasību sākt emitēt kopīgas Eiropas parādzīmes, kas sarunvalodā pazīstamas kā eiroobligācijas, pret ko Vācija arī kategoriski iebilst, Francijas kreisie vēlas, lai tiktu mīkstināti nosacījumi ES palīdzības sniegšanai dalībvalstīm un palielināts ES budžets. "Labējie ir sagrāvuši Eiropu un novedušu Eiropu nestabilitātē," teikts dokumentā. "Eiropas kopienas mērķus ir sagrāvusi interešu alianse starp britu konservatīvajiem, kuri Eiropu vēlas vienīgi lēti un "a la carte", un vācu labējo apsēstību ar brīvo tirgu."
Dokumenta autori vēlas, lai ES atteiktos no līdzšinējās prioritātes - valsts parādu un budžeta deficīta samazināšanas. Viņuprāt, bloka normas ekonomikā jāgroza tādējādi, lai tās "ietvertu kooperācijas garu, nevis sodus, un priekšplānā izvirzītu izaugsmes atbalstīšanu katrā valstī, ņemot vērā [nacionālo] specifiku". "Man netīk, ka valdībai, dodoties uz Briseli, rodas iespaids, ka tā iet pie barga skolotāja, kurš tai grasās nolasīt lekciju," izteicies bijušais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žaks Delors.
Pēc gada, ko Francijas prezidents Fransuā Olands pavadījis Elizejas pilī, viņa popularitāte atrodas viszemākajā punktā, taču Brisele uz viņu izdara neatslābstošu spiedienu, prasot īstenot vēl stingrākus taupības pasākumus un radikālu darba tirgus reformu. Maijā EK gan pagarināja par diviem gadiem termiņu, līdz kuram Parīzei jāpanāk budžeta deficīta samazināšana zem ES noteiktajiem griestiem - trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Aptaujas šobrīd liecina, ka Olanda pārstāvētie sociālisti pēc gada gaidāmajās EP vēlēšanās varētu palikt apkaunojošajā trešajā vietā. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā "Huffington Post" publicētajiem YouGov veiktās aptaujas rezultātiem sociālistus apsteigs gan konservatīvā Tautas kustības savienība (UMP), gan galēji labējā Nacionālā fronte (FN).
Nedēļas nogalē notikušajās parlamenta starpvēlēšanās sociālistu kandidāts neiekļuva otrajā kārtā, kurā sacentīsies UMP un FN pārstāvji. Starpvēlēšanas svētdien notika Lo un Garonnas departamentā Vilnēvsīrlotas vēlēšanu apgabalā, kuru līdz šim parlamentā pārstāvēja bijušais budžeta ministrs Žeroms Kaizaks, kam draud apsūdzības par izvairīšanos no nodokļiem un kurš martā bija spiests aiziet no valdības, bet aprīlī - pamest arī deputāta krēslu. Vēlētāju aktivitāte Lo un Garonnā svētdien bija ievērojami mazāka nekā 2012.gadā notikušajās vispārējās vēlēšanās, un pie balsošanas urnām devās tikai 46% no 75 000 balsstiesīgo.
Pirmajā balsošana kārtā ir uzvarēja Žans Luijs Kostē, kurš kandidēja no bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī pārstāvētās UMP. Par viņu balsoja 28,7% vēlētāju. Otrajā vietā ar 26% balsu ierindojies 23 gadus vecais FN kandidāts Etjēns Buskē-Kasanjē. Savukārt sociālistu kandidāts Bernārs Barols, kuru atbalstījuši tikai 23,7% vēlētāju, palicis trešajā vietā.
Iepriekšējā nedēļas nogalē sociālisti cieta sakāvi starpvēlēšanās vēl divos apgabalos. Tagad sociālistiem parlamentā atlikušas vairs 292 vietas, kas viņiem nodrošina tikai trīs balsu vairākumu. Olands atzinis, ka šādi vēlēšanu rezultāti ir Kaizaka skandāla sekas, kamēr UMP ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kopē norādījis, ka tas ir "kārtējais Fransuā Olanda un viņa politikas noraidījums".