Grībauskaite: NordBalt kļūs par Lietuvas enerģētiskās neatkarības garantu

Kabeļa vilkšana pāri Baltijas jūrai starp Lietuvu un Zviedriju tika pabeigta šovasar, bet starpsavienojuma oficiālā atklāšana paredzēta 14.decembrī.Kā norādījusi Grībauskaite, sadarbība ar Skandināviju enerģētikā Lietuvai un pārējām Baltijas valstīm ļaus samazināt atkarību no Krievijas."Par enerģētisko neatkarību mēs cīnāmies 25 gadus, tā nodrošina mums politisko neatkarību un pasargā no Krievijas [enerģētiskās] šantāžas," žurnālistiem sacījusi Lietuvas prezidente.Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs savukārt atzinis, ka NordBalt apakšstacijas apmeklējumam viņa triju dienu valsts vizītes noslēgumā ir simboliska nozīme."Tagad mūs savieno kabelis, kas nāk no Zviedrijas. Tas ir ļoti simboliski ne tikai jūsu valstij, bet arī mums, un es jūtu, ka tas ir pamats, no kura jūs varat sākt būt neatkarīgi, gan politiski, gan ekonomiski. Mēs varam tirgoties un sadarboties arī citādi," viņš sacījis, atzīstot, ka jūtas lepns par šo abu valstu kopīgi paveikto darbu.453 kilometru garais kabelis pāri jūrai un sauszemei tika vilkts pusotru gadu. Klaipēdā tas pieslēgts 330 kilovoltu apakšstacijai, bet Zviedrijas pusē, Nībru, - 400 kilovoltu apakšstacijai.Kabeļa jauda būs 700 megavati un tas par 70% palielinās Baltijas valstu iespējas importēt Skandināvijas elektroenerģiju. Baltijas jūras gultnē un zemē guldīti divi līdzstrāvas kabeļi un optiskās šķiedras kabelis.No provizoriskajām NordBalt izmaksām - 550 miljoniem eiro - 131 miljonu projektam piešķīra Eiropas Savienība, bet pārējās investīcijas Lietuva un Zviedrija dalīja uz pusēm. Kabeļa jauda būs 700 megavati un tas par 70% palielinās Baltijas valstu iespējas importēt Skandināvijas elektroenerģiju.