"Mums ir paveicies, ka kodolavārija vēl nav notikusi, un mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai samazinātu iespēju, ka tā notiks," norādījis IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi.
"Kopš Ukrainas kara sākuma ir pagājis gads; pirmo reizi vēsturē karš notiek lielas kodolenerģijas programmas objektu vidū," ziņojuma priekšvārdā norādījis Grosi.
"Aizvadītā gada laikā vairākas no Ukrainas piecām atomelektrostacijām un citiem objektiem tikušas apšaudītas," atgādinājis Grosi, sakot, ka apdraudēti visi IAEA pīlāri, kuru mērķis ir kodoldrošības garantēšana.
Drīz pēc atkārtota iebrukuma sākuma Krievijas karavīri ieņēma bijušo Čornobiļas atomelektrostaciju (AES) Ukrainas ziemeļos, okupējot to vairākas nedēļas.
Savukārt 2022.gada 4.martā Krievijas karaspēks okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē.
Grosi iesaistījies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.
Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. IAEA eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas.
Novembrī četras Ukrainas atomelektrostacijas tika uz divām dienām atslēgtas no ārējās barošanas avota. Kodolavārijas tika novērstas ar avārijas ģeneratoriem.
IAEA jau vairākas nedēļas novēro ūdens līmeni rezervuārā, kas nodrošina Zaporižjas AES ūdeni dzesēšanai.
IAEA ziņojumā teikts, ka kopš kara sākuma ūdens līmenis rezervuārā ir samazinājies un, lai gan tas nerada tūlītēju risku kodoldrošībai, tas var radīt nopietnas bažas, ja ūdens līmenis turpinās samazināties.
Kijiva šajā situācijā vaino Maskavu.