Iekļūšanu Lietuvas Seimā prognozē septiņām partijām

Izredzes vairākiem 12.oktobra vēlēšanās piedalīsies 21 partija un 16 vēlēšanu sarakstu, taču pusi no 141 deputātiem izraudzīsies vienmandāta apgabalos. Lietuvas Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzēja Jūrate Novagrockiene uzskata, ka lielākās izredzes uzvarēt šajās vēlēšanās ir bijušā prezidenta Rolanda Paksa vadītajai partijai Kārtība un taisnīgums. Taču tieši viņiem būtu labāk, ja pēc vēlēšanām valdību veidotu konservatīvie spēki Tēvzemes savienības vadībā, uzskata politologs. Pēc septembra beigās veikto socioloģisko aptauju datiem, tieši Tēvzemes savienība var iegūt visvairāk balsu. Factus viņiem prognozē 18% balsu, Baltijos tyrimai — 13%, bet Vilmorus — 12,4%. Populārāko partiju vidū ir arī Kārtība un taisnīgums, Viktora Uspaskiha vadītā Darba partija un pašlaik valdošie sociāldemokrāti.Ies nezinot Žurnāls Valstybe citē socioloģiskās pētniecības dienesta Vilmorus direktoru Vladu Gaidi, kurš labējās Tēvzemes savienības stabilās pozīcijas skaidro ar tās elektorāta patriotisko noskaņojumu un augsto aktivitāti vēlēšanās. "Tie ir izglītoti, bet padzīvojuši cilvēki. Pensionāri balso vairāk divu iemeslu dēļ: tā kā viņiem nav citas nodarbošanās, viņi aktīvāk interesējas par politiku, un varas pieņemtie lēmumi viņus ietekmē tiešāk," uzskata sociologs. Šonedēļ pēc aģentūras BNS pasūtījuma uzņēmuma RAIT veiktajā pētījumā secināts, ka Darba partija iegūtu 10,5% balsu, Kārtība un taisnīgums — 10,1%, Tēvzemes savienība — 8,3%, sociāldemokrāti — 5,7%. Pārējās partijas nepārvarētu likumā noteikto piecu procentu barjeru. Līdz tai nedaudz pietrūkst nesen nodibinātājai Nācijas atdzimšanai, kuras reitings ir 4%. 39,9% aptaujāto lietuviešu atbildējuši, ka uz vēlēšanām ies, bet vēl nezina, par ko balsos. Apskatnieki uzskata, ka viņi vienkārši nevēlas atzīt, ka balsos par kādu no "populistu trijotnes" — Darba partiju, Nācijas atdzimšanu vai Kārtību un tainsīgumu. Kritizē populistus Interneta izdevuma Bernardinai autors Daļus Stanciks uzskata, ka jaunā Seima veidolu varēs saprast tikai pēc otrās balsošanas kārtas vienmandāta apgabalos. "Tur kaut ko prognozēt ir bezcerīgi. Ja partijām nav skaidra līdera, pārsvaru iegūs harismātiskākais kandidāts," uzsver D.Stanciks. "Tāpēc var droši prognozēt, ka tuvākajos četros gados no visiem varas atzariem stabilākā būs prezidenta institūcija, kuras politiskais svars palielināsies." Nedēļu pirms vēlēšanām Lietuvas Brīvā tirgus un Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūts paziņoja savus secinājumus par partiju programmām. Eksperti klāsta, ka vislabāk tajās izskatās Lietuvas liberāļi, kuri saprotot, kā labāk pārdalīt nodokļu slogu, reformēt izglītības un veselības aizsardzības sistēmas un zina, kā vislabāk "reanimēt" valsts ekonomiku. Tēvzemes savienības programmas analīze parādījusi, ka labējie spēki ir konsekventi, un viņiem ir plāns efektīvai valsts pārvaldei. Sociāldemokrātu programmu abu institūtu eksperti novērtēja kā "mēreni kreisu, kuras mērķis ir izveidot valstī sociāli tiesisku valdību". Populisti un partijas bez noteiktas ideoloģijas saņēma negatīvu vērtējumu. Rezumējot tām izteikto kritiku, politologs Alvids Lukošaitis preses konferencē paziņoja, ka lielāko sašutumu viņam izraisa partijas Kārtība un taisnīgums programma, jo tajā ielikts viss, ko iedzīvotāji vēlas dzirdēt, nedomājot, kā to varētu īstenot un kādas sekas tas atstātu. R.Paksa partijas pirmsvēlēšanu solījumi kritizēti jau vairākkārt — piemēram, tiekoties ar vēlētājiem, viņš solīja, ka partijas uzvaras gadījumā panāks, ka Ignalinas AES netiek slēgta.Bažas par skaitu Lietuvas politiķi cer, ka šoreiz vēlēšanu iecirkņos ieradīsies vairāk nekā 50% vēlētāju. Viņu optimismam netic sociologi un politikas eksperti. Pirmkārt, vienlaikus notiekošajam referendumam par AES darba turpināšanu ir tikai konsultatīvs raksturs, un cilvēkus tas nemotivēs, saka poltitologs Alģis Krupavičus. Viņaprāt, par spīti dubultajam balsojumam, 12.oktobrī vēlētāju nebūs vairāk kā parasti. "Lietuvā to nosaka lielais partiju piedāvājums, starp kurām vēlētājam grūti izvēlēties īsto. Turklāt daudzām partijām trūkst ideoloģiskā mugurkaula. Otrkārt, vairākums vēlētāju ātri viļas partiju solījumos — vārdi un darbi ir pārāk atšķirīgi," teic A.Krupavičus. Tā vai citādi, šajās vēlēšanās var gaidīt arī pārsteigumus. Viens no tiem ir iespējamā šovbiznesa zvaigžņu iekļūšana Seimā no Nācijas atdzimšanas. Šīs partijas reitings aug kā sēnes pēc lietus, kaut arī viņi atklāti stāsta, ka "labāk nebūs, toties jautrāk gan". ***Populārākās partijas - Lietuvas sociāldemokrātiskā partija. Kreisie, kuru kodolu veido ekskomunisti — bijusī Demokrātiskā darba partija. Ilgu laiku līderis bija Alģirds Brazausks, bet pašreizējais prieksšēdētājs ir premjerministrs Ģedimins Ķirķils. Valdīja no 1992.—1996.gadam, no 2004.gada darbojas valdošajā koalīcijā. - Tēvzemes savienība (konservatīvie). Dibināta 1993.gadā. Labējie spēki, kodolu veido bijušie Sajūdis aktīvisti. Ilggadējs līderis bija Vītauts Landsberģis, pašlaik partiju vada Andrjus Kubiļus. Valdīja no 1996.—2000.gadam. - Partija Kārtība un taisnīgums. Dibināta 2002.gadā pēc Liberālās savienības sabrukuma. Līdz 2006.gadam saucās par liberāldemokrātiem. Līderis — Rolands Pakss, kuru 2003.gadā ievēlēja par prezidentu, bet 2004.gadā atcēla ar impīčmentu. - Darba partija. Dibināta 2003.gadā bez noteiktas ideoloģiskās koncepcijas. Partiju vada uzņēmējs Viktors Uspaskihs. 2004.gada vasarā uzvarēja Eiroparlamenta vēlēšanās, bet rudenī ieguva lielāko balsu skaitu Seima vēlēšanās. - Jaunā savienība. 1998.?gadā dibināja sociālliberāļi. Vada bijušais Lietuvas ģenerālprokurors Artūrs Paulausks, kurš no 2000. līdz 2006.gadam bija Seima spīkers, bet no šāgada 1.?februāra — vides aizsardzības ministrs. - Tautas zemnieku savienība. Sāka darbību 2005.gadā. Pragmatiķi, kas par savu spēcīgāko pusi dēvē "zemnieku saimnieciskuma un kristīgā jūtīguma apvienojumu lēmumu pieņemšanā". Līdere — Kazimira Danute Prunskiene, bijusī Lietuvas premjerministre un pašreizējā lauksaimniecības ministre. Darbojas valdošajā koalīcijā. - Liberālcentristu savienība. Dibināta 2003.gadā, apvienojoties Liberālajai un Centriskajai savienībai. Līderis — bijušais Viļņas mērs Artūrs Zoks. Ietilpst valdošajā koalīcijā. - Partija Nācijas atdzimšana. Dibināta 2008.gadā. Nav ideoloģiskās koncepcijas, partijas biedru vairākums ir šovbiznesa pārstāvji. Līderis — televīzijas producents Arūns Valinsks.