Reforma paredz, ka vidusskolās valsts valodā jāpasniedz 60% priekšmetu, kas ir tāda pati proporcija, kāda 2004. gadā ieviesta Latvijā. Iecere saniknojusi Igaunijas Krievvalodīgo audzēkņu vecāku apvienību, kas sola tiesāties, ja izmaiņas stāsies spēkā. Apvienība jau sūdzējusies dažādām Eiropas līmeņa starptautiskām institūcijām, taču izglītības ministru Tenisu Lukasu tas nepārsteidz: šāds krievvalodīgo gājiens esot dziļi politizēts, turklāt sen izplānots, ziņo raidsabiedrība ERR.
Gaidāmās pārmaiņas īpašu satraukumu radījušas Tallinā, kur kopumā ir 22 krievvalodīgo skolas. No tām deviņas lūgušas atļauju turpināt mācības krieviski: skolotāju valsts valodas prasmes esot nepietiekamas, turklāt arī skolēnu valodas zināšanas esot par vāju. «Kāds ir mērķis? Veicināt krievu skolu absolventu konkurētspēju. Taču mūsu bērni jau tagad ir konkurētspējīgi,» iebildumus rus.Delfi.ee klāstīja viena no Tallinas skolas direktorēm. Taču izglītības ministrs galvaspilsētas ieceri jau nosodījis, jo tas nevienlīdzīgā stāvoklī noliktu tās skolas, kas darījušas visu, lai kvalificētos jaunajām prasībām.
Kamēr krievvalodīgo skolu aktīvisti sola cīnīties, piesaucot pamattiesības izglītoties dzimtajā valodā, ir redzamas paralēles ar pēdējo gadu notikumiem Latvijā, kad reformas pretinieki ar līdzīgiem argumentiem vērsās pret ieceri, taču drīz vien protesti arī pierima.
Kilpos