Uzrunā pēc zvēresta nodošanas Ilvess sacīja, ka veiksme uzsmaida tiem, kuri uzdrīkstas gribēt un rīkoties, un nekas nenotiek pats no sevis.
Lai gan viņš atzina, ka pirmā pilnvaru termiņa sākumā izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt piecu vai desmit gadu laikā, prezidents arī pauda pārliecību, ka Igaunija kā valsts, tauta un sabiedrība savā attīstībā dodas pareizā virzienā.
Turklāt, pēc prezidenta domām, ir izdevies samazināt korupciju un domstarpības. "Mēs esam gandrīz atbrīvojušies no savām lielākajām bailēm, proti, vai mēs spēsim izdzīvot," sacīja Ilvess. "Taču mēs neesam tik pārtikuši un laimīgi, kā cerējām. Šodien mēs zinām, ka mūs nekur citur negaida zaļākas pļavas vai bezrūpīgākas valstis."
Lai gan e-pārvaldība, viņaprāt, ir veiksmīga valsts vadīšanas metode, ar to vien Igaunijai nepietiek. "Darot visu tāpat kā citi, mēs nenovēršami padarām sevi mazākus," uzskata Ilvess, mudinot atrast ko tādu, ar ko Igaunija atšķirtos no citiem.
Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments 29.augustā pārvēlēja Ilvesu prezidenta amatā uz otru termiņu. Kā liecina Nacionālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Heiki Sibula parakstītais vēlēšanu rezultātu protokols, no 101 Rīgikogu deputāta par Ilvesu balsoja 73 likumdevēji, bet par Centra partijas izvirzīto kandidātu Indreku Tarandu - 25. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem, bet viens urnā iemestais biļetens nebija aizpildīts. Prezidenta ievēlēšanai bija nepieciešams divu trešdaļu vairākums jeb 68 balsis.
Šī bija pirmā reize, kad Igaunijas prezidentu izdevās ievēlēt ar parlamenta balsojumu. Iepriekšējās vēlēšanās likumdevējiem nācās prezidenta ievēlēšanu nodot Lielajai sapulcei, kuru veido 101 Rīgikogu deputāts un pašvaldību pārstāvji, jo neviens no kandidātiem parlamentā nespēja savākt ievēlēšanai nepieciešamo vairākumu.
Ilvess savu pirmo termiņu Igaunijas prezidenta amatā sāka 2006. gada oktobrī. Viņš ir pirmais Igaunijas prezidents, kas dzimis trimdā. Ilvess dzimis Zviedrijā, audzis un izglītojies ASV un strādājis Kanādā. Līdzās dzimtajai igauņu valodai viņš brīvi pārvalda angļu, vācu un spāņu valodu.
Jāatgādina, ka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš 11. oktobrī Rīgas pilī tiksies ar Ilvesu, kurš Latviju apmeklēs kā pirmo ārvalsti pēc viņa pārvēlēšanas prezidenta amatā. Pirmā Ilvesa un Bērziņa tikšanās notika šī gada 12. jūlijā, kad Latvijas prezidents, turpinot iepriekšējo Latvijas prezidentu sākto tradīciju, savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc ievēlēšanas amatā apmeklēja Igauniju. Bērziņš 12. jūlijā arī oficiāli uzaicināja Ilvesu valsts vizītē apmeklēt Latviju.