Kā aģentūru LETA informēja Kalnietes palīdze Elīna Bīviņa, Kalnietes ieskatā Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atjaunošanai ir pareizais signāls Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam - Krievija ir jāsauc pie atbildības un jāpanāk, lai tā tiešā veidā samaksātu par agresiju un noziegumiem pret Ukrainu.
EP otrdien ar 518 balsīm "par" atbalstīja jaunu makrofinansiālās palīdzības aizdevumu Ukrainai 35 miljardu eiro apmērā. Priekšlikumu sagatavoja Eiropas Komisija, bet balsojumam parlamentā virzīja Starptautiskās Tirdzniecības komiteja, kurā Kalniete ir Eiropas Tautas partijas frakcijas ēnu ziņotāja par Ukrainas jautājumiem.
"Balsojums par finanšu piešķīrumu Ukrainai ir izšķirīgi svarīgs, taču Eiropai ir jādara vēl vairāk - dalībvalstu līderiem ir jākonfiscē Krievijas iesaldētos aktīvus un tie jāizmanto Ukrainas apbruņošanai un atjaunošanai. Putinam ir jārēķinās ar savas rīcības sekām," EP debatēs uzsvēra Kalniete.
EP atbalstu guvušais makrofinansiālās palīdzības aizdevums ir Eiropas Savienības (ES) ieguldījums šogad apstiprinātajā G7 valstu iniciatīvā, kuras mērķis ir nodrošināt Ukrainai līdz 50 miljardiem ASV dolāru jeb aptuveni 45 miljardus eiro. Aizdevuma atmaksu nodrošinās ārkārtas pelņa no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem.
Uzrunājot EP, Kalniete akcentēja, ka šis finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgs, lai apmierinātu Ukrainas steidzamās budžeta vajadzības, tai skaitā atmaksātu ES ārkārtas makrofinansiālo aizdevumu, kā arī G7 valstu divpusējos aizdevumus.
"Krievija turpina brutālo agresijas karu pret Ukrainu, ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem ik dienas graujot valsts enerģijas infrastruktūru un atņemot dzīvību nevainīgiem cilvēkiem. Ukrainai ir vajadzīgs nelokāms mūsu atbalsts kā finansiāls, tā militārs - ukraiņus sagaida kara trešā ziema, kas būs līdz šim visgrūtākā, jo Krievija ir izpostījusi vairāk nekā pusi valsts enerģijas resursu," debatēs norādīja deputāte.
Kā aģentūru LETA informēja Vaideres birojā, EP deputāte akcentē, ka aizdevuma apjoms kopā ar G7 valstu piešķirtajiem līdzekļiem būs 45 miljardi eiro, turklāt šis aizdevums nebūs jāatdod ukraiņiem, to atdos krievi.
"Ieņēmumi no Krievijas Centrālās bankas aktīviem, kas iesaldēti Eiropas un citu valstu bankās, tiks izmantoti, lai šo aizdevumu atmaksātu," skaidro EP deputāte.
Vaidere norāda, ka aptuveni 210 miljardi eiro Krievijas centrālās bankas aktīvu, kas ir krietni vairāk nekā ES gada budžets, ir iesaldēti Eiropas bankās.
Viņa klāsta, ka ES ilgi nespēja pieņemt lēmumu par šo aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam, taču tagad ir pieņemts lēmums izmantot Ukrainai to peļņu, ko nes šie aktīvi.
"Bez liekas kavēšanās Ukrainai jānodod arī paši iesaldētie aktīvi, kā arī jākonfiscē iesaldētie Krievijas oligarhu uzkrājumi, jahtas, mājas. Tikai tā varēs iegūt Ukrainas uzvarai un atjaunošanai nepieciešamos 400 miljardus," uzsvēra Vaidere.
ES pret Krieviju noteikto sankciju dēļ kopš 2022.gada februāra ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi, kas atrodas dalībvalstu finanšu institūcijās un kuru vērtība ir aptuveni 210 miljardi eiro.
Darījumu aizliegums ar šiem aktīviem rada ārkārtas naudas uzkrājumu, kas nes peļņu. Gada griezumā un atkarībā no procentu likmju līmeņa ārkārtas ieņēmumi pašlaik tiek lēsti līdz 2,5 līdz 3 miljardiem eiro gadā. 2024.gada maijā ES Padome nolēma šos ārkārtas ieņēmumus izmantot Ukrainas labā.
Kopš kara sākuma ES un dalībvalstis Ukrainai ir piešķīrušas 118,3 miljardus eiro dotācijās un aizdevumos, atbalstot Ukrainas karadarbību un tās ekonomiku, palīdzot uzturēt pamatpakalpojumus un piedāvājot agrīnu rekonstrukciju, humāno palīdzību un palīdzību tiem, kas bēg no kara.