Runājot parlamenta apakšnamā par pagājušajā nedēļā Briselē notikušo ES samitu, Kemerons sacīja: "Ir skaidrs, ka Lielbritānijai visa veida nākotne ir iedomājama. Es uzskatu, ka izvēle, kas mums ir jāizdara, ir šāda - ir jāpaliek ES, ir jābūt vienotā tirgus locekļiem, mūsu ietekme Eiropā ir jāpadara maksimāla." Kaut arī premjers atzina, ka izstāšanās no ES "nav nostāja, kuru es atbalstu", viņš norādīja - ja "mēs esam neapmierināti ar kādu šo attiecību daļu, mums nevajadzētu baidīties iestāties par savu viedokli un par to runāt".
Kemerona spriedumi nemaina viņa paša nostāju, tomēr tā ir pirmā reize, kad kāds Apvienotās Karalistes premjerministrs publiski pieļāvis, ka Lielbritānija varētu atrasties ārpus ES.
Londonas mērs Boriss Džonsons nesen norādīja, ka izstāšanās no ES "nebūtu pasaules gals". Vairāku kabineta locekļu vidū izstāšanos no ES atbalstot izglītības ministrs Maikls Govs, kā arī darba un pensiju ministrs Ians Dankans-Smits.
Sagaidāms, ka Kemerons ar kopš rudens atlikto runu, kurā viņš grasās izklāstīt savus uzskatus jautājumā par Lielbritānijas dalību ES, uzstāsies janvārī.
Kaut arī premjers noraidījis ideju par referenduma rīkošanu jautājumā par Lielbritānijas turpmāko palikšanu ES, domājams, ka viņš izklāstīs plānu pieprasīt Lielbritānijai tiesības tikt atbrīvotai no ES nodarbinātības un sociālās politikas īstenošanas, kā arī garantijas Londonas Sitijai, kam sekotu referendums par jaunajiem ES nosacījumiem.
Perspektīva par ES dalībvalstu dziļāku integrāciju ES paver Lielbritānijai iespēju pārskatīt nosacījumus, kādi pastāv tās dalībai ES, piektdien preses konferencē pēc pēdējā bloka samita sacīja Kemerons.
Lielbritānija nav nedz eirozonā, nedz Šengenas zonā, turklāt oktobrī Londona norādīja, ka Lielbritānija varētu atteikties arī no ES tieslietu un iekšlietu kopīgās politikas. Tiesa gan, lai notiktu Lielbritānijas dalības nosacījumu pārskatīšana, tam būtu vajadzīga pārējo 26 ES dalībvalstu piekrišana.