Uz sarunām Ženēvā ieradies Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kocijs, Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons un Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu.
Pirmo reizi sarunu gaitā tiek apspriests drošības jautājums, kas ir centrā jebkādam līgumam par salas apvienošanu.
Ministri cer panākt progresu, kas varētu nobruģēt ceļu šo trīs valstu premjerministru dalībai sarunās, kurās varētu panākt plašu vienošanos, skarot arī pārvaldības, īpašumtiesību un teritoriālos jautājumus.
Lielbritānija ir bijusī Kipras koloniālā metropole, turklāt tai šobrīd salā ir divas militārās bāzes.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs dosies uz Ženēvu, "ja būs pazīmes par sasniedzamu vienošanos", reportieriem Atēnās paziņoja Grieķijas valdības preses pārstāvis.
Turcijas premjerministra Binali Jildirima preses sekretārs pavēstīja, ka arī Turcijas valdības vadītājs no ārlietu ministriem gaida progresa pazīmes.
Kipras grieķu daļas prezidents Niks Anastasiads un viņa turku kolēģis Mustafa Akindži kopš pirmdienas Ženēvā piedalās sarunās. ANO īpašais sūtnis Espens Bārts Eide trešdien atklāja, ka vairākos jautājumos esot panākts progress, tomēr darbs jāturpina.
Sarunās piedalās arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš ar reportieriem runās ceturtdien.
Kipras grieķu un turku kopienu pārstāvji trešdien apmainījās ar kartēm, kurās atzīmētas zonas, kuras katra no kopienām vēlētos kontrolēt apvienotas federācijas ietvaros. Pēc tam kartes tika nodotas glabāšanai ANO, kas atspoguļo abu pušu priekšlikumu delikāto nozīmi.
Ne Anastasiads, nedz arī Akinndži kopš pirmdienas nav runājis ar reportieriem par sarunu gaitu.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Pirmdien galvenā uzmanība tika pievērsta smagajam īpašumu jautājumam, taču Kipras aģentūra CNA vēsta, ka šajā jautājumā nav izdevies panāk kādu vērā ņemamu progresu.
Abas puses joprojām nespēj vienoties par to grieķu skaitu, kam būs tiesības atgriezties savās mājās, kuras tie bija spiesti pamest 1974.gadā. Akindži cenšas minimizēt atdodamo īpašumu skaitu, kamēr Anastasiads vēlas panākt pretējo.
Nopietnas domstarpības joprojām valda arī drošības jautājumos, grieķiem pieprasot Turcijas militārā kontingenta izvākšanu, kamēr turki vēlas saglabāt Ankaras militāro klātbūtni.
Ja sarunās arī izdosies panākt jebkādu vienošanos, to vēl jāapstiprina referendumos, kas atsevišķi tiks rīkoti abās sašķeltās Kipras daļās.