Tači iesniedza parlamentā likumprojektu, kurā teikts, ka Kosovas viegli bruņoto drošības spēku pārveidošana par armiju "ir normāls solis suverēnai un neatkarīgai valstij".
Prezidenta paziņojumā norādīts, ka šī ierosinājuma mērķis ir aizsargāt valsts teritoriālo suverenitāti un integritāti, saglabāt mieru un aizstāvēt Kosovas Republikas intereses un arī piedalīties reģionālā un globālā miera un stabilitātes sargāšanā.
Tači pauda nožēlu, ka Kosovas serbi iebilst pret likumprojektu, ko pieņemšanas gadījumā, noteikti kritizēs arī Serbija.
Pēdējo mēnešu laikā Kosovas un Serbijas attiecības bijušas saspringtas vairāku incidentu dēļ.
Kosova 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, bet Belgrada to nav atzinusi un mēģina saglabāt ietekmi Kosovas ziemeļos.
Kosovas Drošības spēki (KSF) tika izveidoti 2009.gadā un tajos dien aptuveni 4000 karavīru un 2500 rezervisti.
Ierosinājums paredz palielināt karavīru skaitu līdz 5000 un rezervistu - līdz 3000.
Tači arī paziņoja, ka starptautiskie militārie spēki, kas izvietoti Kosovā kopš 1999.gada, paliks valstī arī turpmāk.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Eiropā dislocētā ASV kontingenta komandieris ģenerālis Kērtiss Skaparoti pagājušajā mēnesī, viesojoties Kosovā, apliecināja, ka NATO paturēs savus karavīrus Kosovā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Kopš 1999.gada, kad beidzās Kosovas karš, valsts teritorijā izvietoti aptuveni 4500 karavīri no 31 valsts.
"Kosova beidzot veido savu armiju. Šāda likumīga dabiska transformācija it pilnīgi konstitucionāla un nepieciešama, lai KSF varētu oficiāli sākt procesu dalībai NATO," paziņoja Tači.