Vairākas Balkānu valstis vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO un tādējādi sarūgtina Krieviju, kas reģionu uzskata par savu "vēsturisko" ietekmes sfēru.
Medijos izskanējusi informācija, ka Lavrova vizīte Serbijā saistīta ar kaimiņvalstī Melnkalnē oktobrī novērsto mēģinājumu vardarbīgi gāzt prorietumnieciski noskaņoto valdību. To ir noliedzis Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs. "Lavrova vizītes mērķi ir tikties ar serbu amatpersonām un piedalīties BSEC dalībvalstu ministru konferencē," paziņojis Serbijas ārlietu ministrs. Lavrovam esot paredzētas divpusējas tikšanās gan ar Dačiču, gan Serbijas prezidentu Tomislavu Nikoliču un premjerministru Aleksandru Vučiču.
Krievijas vēstnieks Serbijā Aleksandrs Čepurins pirms S. Lavrova ierašanās atgādinājis par Kremļa īpaši siltajām jūtām pret serbiem. "Mums Serbija nav viena no 200 pasaules valstīm, mums nav vienaldzīgs Serbijas valsts liktenis," diplomāts sacīja radiostacijai Radio Belgrade. "Mums īpaši svarīga ir reģiona stabilitāte, mēs atbalstām Serbiju vairākos jautājumos, piemēram, tajos, kas saistīti ar Kosovu un Serbu Republiku."
Vēstnieks piebilda, ka Krievija cienot Serbijas vēlmi pievienoties ES un tās militāro neitralitāti (serbu karavīri piedalījušies militārajos manevros gan kopā ar NATO dalībvalstīm, gan Krieviju). "Krievija negrasās nevienu pamācīt, izteikt vērtējumus un uztiept savas vērtības. Serbu tauta vislabāk zina, kas tai ir nepieciešams," norādīja Čepurins. "Krievija iestājas par mieru un stabilitāti Balkānos un noraida politiku, kas tīko sēt nesaskaņas slāvu tautu vidū."
Tajā pašā laikā Kremlis ir centies izdarīt spiedienu uz Serbiju. Oktobrī Belgradā viesojās Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadītās Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs. Bijušais Federālā drošības dienesta vadītājs piedāvāja serbiem parakstīt "saprašanās memorandu" drošības jautājumos, lai pavērtu ceļu "regulārām konsultācijām", vēsta Associated Press. "Mums ir šādi dokumenti ar partneriem, pret kuriem izjūtam visdziļāko uzticību," sacīja Patruševs.
Daži analītiķi brīdina, ka Maskava pastiprina centienus novērst Serbijas iespējamo pievienošanos ES. "Krievijas propaganda apgalvo, ka ES ir nepievilcīgs projekts. Viņi ļoti agresīvi izplata šo propagandu un atklātu spiedienu apvieno ar citām izsmalcinātām metodēm," norāda ārpolitikas eksperts Boško Jakšičs. "Ja Belgradā ierodas bijušais Krievijas drošības dienesta šefs, tas tikai apzīmogo ietekmi un spiedienu, ko mēs izjūtam."
Krievijai īpaši smagi ir sagremot Melnkalnes vēlmi pievienoties NATO. Nelielā Balkānu valsts aizvadītajā vasarā saņēma oficiālu uzaicinājumu kļūst par 29. militārās alianses dalībvalsti.
Novembra beigās Melnkalnes parlaments apstiprināja prorietumniecisku valdību, kuru vadīs Duško Markovičs. «Šī valdība mūs ievedīs NATO,» viņš paziņoja pēc apstiprināšanas amatā. Markovičs ir tuvs sabiedrotais iepriekšējam premjeram Milo Džukanovičam, pret kuru, kā apgalvo prokuratūra, oktobrī bija plānots veikt atentātu, lai pie varas varētu nonākt opozīcijas partija, kas ir pret Melnkalnes dalību NATO.
Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka vismaz divi krievu nacionālisti piedalījušies neveiksmīgā apvērsuma plānošanā, tomēr neesot gūti pierādījumi par Krievijas varasiestāžu iesaisti.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 12.decembra laikrakstā Diena!
zvirbulēns
Schuzman