"Mēs vēl neesam gatavi izvērtēt iespējamību par tiešu piedalīšanos šādos mehānismos, un mums ir krietni ērtāk strādāt ar SVF," Dvorkoviča teikto citē ziņu aģentūra RIA Novosti.
ES pagājušajā mēnesī Briselē vienojās palielināt Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) līdzekļu apjomu līdz vienam triljonam eiro (702,8 miljardiem latu).
Taču Eiropas līderi vienojās nepalielināt ES dalībvalstu garantiju apjomu, tā vietā vēršoties pie tādām valstīm ar apjomīgām ārvalstu valūtas rezervēm kā Krievija un Ķīna.
Krievija gan paudusi nevēlēšanos nodrošināt finansējumu bez līdzīgiem solījumiem no citiem avotiem, un Dvorkovičs norāda, ka ES nepieciešams krietni detalizētāk izstrādāt tās glābšanas plānu.
Viņa komentāri izskan dienu pēc tam, kad SVF vadītāja Kristīne Lagarda pēc pārrunām Maskavā paziņoja, ka tādām lielām attīstības ekonomikām kā Krievija nepieciešams saņemt krietni lielāku skaidrību no Briseles.
Tikmēr Krievijas amatpersonas Lagardas vizītes laikā norādīja, ka Maskava eirozonas palīdzībai vēlētos investēt līdz desmit miljardiem dolāru (5,1 miljardam latu), kas ir salīdzinoši neliels apjoms, kuru analītiķi tulko kā politisku mājienu Eiropas atbalstam.