Izvērtējot Īrijai, Latvijai, Portugālei, Rumānijai un Ungārijai sniegto finansiālo palīdzību, Revīzijas palāta konstatēja vairākas problēmas, tai skaitā situāciju, kad pret dažādām valstīm ir tikuši attiecināti dažādi standarti.
"Eiropas Komisija nebija gatava pirmajiem lūgumiem pēc palīdzības 2008.gada finanšu krīzes laikā, jo brīdinājuma zīmes tika palaistas garām nepamanītas," ziņojumu pavadošajā paziņojumā norādīja Revīzijas palāta.
Palāta atzina, ka EK finansiālās palīdzības programmu rezultātā ir izdevies panākt reformas un šīm programmām bija zināmi sasniegumi.
Tomēr tika arī "identificētas vairākas bažu jomas, kas saistītas ar Komisijas "kopumā vājo" krīzes risināšanu: pret valstīm bija atšķirīga attieksme, ierobežota kvalitātes kontrole, vāja īstenošanas uzraudzība un trūkumi dokumentācijā," informēja Revīzijas palāta.
Palāta norādīja, ka pret eirozonas valstīm tika attiecināti stingrāki kritēriji nekā pret valstīm, kuras bija ārpus eirozonas.
Palāta arī vērsa uzmanību uz to, ka EK nav spējusi novērtēt valdību atkarību no šo valstu finanšu sistēmām, kas padarīja atsevišķu banku bankrotu par lielu pārsteigumu.
EK arī nespēja saskatīt "saikni starp lielām ārvalstu finanšu plūsmām un banku un galu galā valdību finanšu veselīgumu", paziņoja palāta.
"Ir būtiski svarīgi, lai mēs mācītos no pieļautajām kļūdām," uzsvēra ziņojuma vadošais autors Baudilio Tomē Mugurusa.
EK paziņoja, ka ir "pieņēmusi zināšanai" palātas secinājumus, tomēr norādīja, ka EK darbība laika gaitā ir uzlabojusies.
"Vairums trūkumu (...) ir tikuši izlaboti," sacīja EK preses pārstāve Annika Breitharta.
"Dažām no šīm valstīm tagad ir augstākie izaugsmes tempi Eiropā," viņa piebilda.
EK īstenotā finansiālās palīdzības programma Grieķijas glābšanai tiks izvērtēta atsevišķā auditā.