Struberga uzskata, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojums nebija liels pārsteigums. Turcijas prezidents esot izspēlējis visas iespējamās kārtis un ieguvis sev labvēlīgāko rezultātu, kuru viņš politiskās tirgošanās rezultātā varējis ietirgot.
Turcijas prezidents iegūs iespējas sarunāties ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kā viņš iepriekš vēlējās, un, iespējams, citus labumus, par kuriem pašlaik ir pāragri spriest, lēsa Struberga.
Eksperte ir pārliecināta, ka ir gaidāma arī Ungārijas piekāpšanās Zviedrijas uzņemšanas NATO jautājumā. Pašlaik nevar spriest, vai tas notiks tuvākajās dienās, bet ir skaidrs, ka piekāpšanās notiks, jo jau iepriekš Ungārija paziņoja, ka tā nebūšot vienīgā valsts, kas bloķē Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Iepriekš vēstīts, ka NATO samita priekšvakarā Stoltenbergs Viļņā tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, cerot vēl pēdējā brīdī pierunāt Ankaru atmest iebildumus pret Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Tomēr negaidītajā kopīgajā paziņojumā, kas izplatīts pēc trīs amatpersonu tikšanās, joprojām nav teikts, cik ilgs laiks Turcijai būs vajadzīgs, lai pabeigtu ratifikācijas procedūru.
Vēl iepriekš pirmdien Erdogans bija paziņojis, ka atbalstīs Zviedrijas uzņemšanu NATO tikai gadījumā, ja Eiropas Savienība atsāks jau ilgstoši iesaldētās iestāšanās sarunas ar Ankaru.