Kamerons svētdienas vakarā paziņoja, ka tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas, un noraidīja to rezultātus kā nedemokrātiskus. "Šīs Krievijas vēlēšanas spilgti parāda represiju dziļumu prezidenta Putina režīmā, kas cenšas apklusināt jebkādu opozīciju viņa prettiesiskajam karam" pret Ukrainu, teikts Kamerona paziņojumā.
"Putins likvidē savus politiskos oponentus, kontrolē medijus un tad kronē sevi par uzvarētāju. Tā nav demokrātija," norādīja ministrs.
"Alekseja Navaļnija nāve dažas nedēļas pirms vēlēšanām bija traģisks atgādinājums par politisko represiju smagumu mūsdienu Krievijā," piebilda Kamerons. Krievijai "nekavējoties jāatbrīvo visi politieslodzītie", tai skaitā Lielbritānijas un Krievijas dubultpilsonis Vladimirs Kara-Murza, uzsvēra Kamerons.
42 gadus vecais Kara-Murza ir notiesāts par "valsts nodevību", tā dēvētajām viltus ziņām par armiju un piedalīšanos "nevēlamas organizācijas" darbībā. Viņam piespriesti 25 gadi cietumā.
Viņš tika apsūdzēts valsts nodevībā pēc tam, kad, runā Savienotajās Valstīs paziņoja, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi kara noziegumus.
Opozicionāram ir nopietnas veselības problēmas, kuras, kā apgalvo viņa advokāti, ir saistītas ar diviem Krievijas drošības dienesta organizētiem saindēšanas mēģinājumiem 2015. un 2017.gadā.
Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski bija vienīgi izrāde Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notika no 15. līdz 17.martam.
Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, jau iepriekš nebija ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi bijuši spiesti vai nu atstāt valsti, atrodas cietumā, vai arī tikuši noslepkavoti.