Līdz Lībijas militārās operācijas vadību pārņēma NATO, Lielbritānija atradās starptautiskās iniciatīvas priekšgalā. Saņemot ANO mandātu, tā kopā ar Franciju un ASV veica gaisa uzlidojumus Lībijas diktatora Muamara Kadafi spēkiem, lai aizsargātu civiliedzīvotājus no to uzbrukumiem.
Tomēr Lībijas kampaņa izvērtās garāka, nekā gaidīts, līdz ar to palielinājās arī militāro operāciju izdevumi.
"Mūsu galējais novērtējums Lībijas operācijas tīrajām papildu izmaksām ir 212 miljoni sterliņu mārciņu, ko veido 145 miljoni sterliņu mārciņu (119 miljoni latu) ekspluatācijas izdevumiem plus 67 miljoni sterliņu mārciņu (55 miljoni latu) munīcijas papildināšanai," paskaidroja ministrs.
Galīgās izmaksas viņš novērtēja kā "visādā ziņā sekmīgu iznākumu", uzsverot, ka tās tomēr ir mazākas, nekā bija aplēsis viņa priekšgājējs Laiems Fokss.
Fokss oktobrī prognozēja, ka Lielbritānijai operācijas Lībijā izmaksās 260 miljonus sterliņu mārciņu (212 miljonus latu).
Tomēr, salīdzinot ar finanšu ministra Džordža Osborna aplēsēm kampaņas sākumā, gala iznākums nav sevišķi tīkams. Lībijas kampaņai sākoties, Osborns paziņoja, ka tā izmaksās "desmitus miljonus, nevis simtiem miljonu mārciņu".
Lībijas militāro operāciju izmaksas tika segtas no valdības rezervēm laikā, kad konservatīvi liberāli demokrātiskā koalīcija ir ieviesusi bargus taupības pasākumus, tostarp samazinot arī aizsardzības budžetu.