Viņš norādīja, ka premjerministram Deividam Kemeronam tā arī nav izdevies pārvarēt pretestību paša pārstāvētās Konservatīvās partijas rindās. Klegs piebilda, ka viņa pārstāvētie liberāldemokrāti no savas puses neatbalstīs toriju plānoto vēlēšanu apgabalu robežu grozīšanu. Šodien varu apstiprināt, ka mēs negatavojamies turpināt likumprojekta [apspriešanu] šajā parlamenta sasaukumā," preses konferencē paziņoja Klegs, piebilstot, ka konservatīvie nav turējuši savu solījumu atbalstīt Lordu palātas pārveidi par pamatā vēlētu institūciju, tādējādi laužot koalīcijas līgumu.
Kā ziņots, līdz pat šim laikam Lielbritānijas parlamenta augšnama locekļu skaits nav noteikts, un šobrīd tā sastāvā ir 825 pēri. Viņu vidū ir 707 lordi, kuru iecelšanu ierosinājušas politiskās partijas, 92 lordi, kas savu titulu ieguvuši matošanas kārtībā, un 26 Anglikāņu baznīcas bīskapi.
Likumprojekts, kas bija sagatavots, pamatojoties uz abu parlamenta palātu komisijas ieteikumiem, paredzēja augšnama locekļu skaitu ierobežot ar 450, no kuriem 80% tiktu ievēlēti, bet atlikušos izvirzītu bezpartejiska komisija.
Ja likumprojekts tiktu apstiprināts, ar to pilnībā būtu atmesta pēra titulu pārmantošana, kuras ierobežošanu vēl 1999.gadā uzsāka tolaik pie varas esošā leiboristu valdība. Bīskapu pārstāvniecību augšnamā likumprojekts paredzēja saglabāt, taču to samazinot līdz 12 klēra pārstāvjiem.
Likumprojekts paredzēja augšpalātas vēlēšanās ieviest proporcionālo sistēmu un lordu pilnvaru laiku ierobežot ar vienu 15 gadus ilgu termiņu. Taču reformas pretinieki bažījas, ka pārmaiņas var apdraudēt parlamenta apakšpalātas noteicošo lomu likumdošanas procesā.
Pirms parlamenta vēlēšanām, kas notika 2010.gadā, visas trīs lielākās partijas solīja īstenot Lordu palātas reformēšanu, taču visaktīvāk to darīja liberāldemokrāti.
Valdība cerēja, ka augšnama reformu likums stāsies spēkā līdz nākamā gada maijam un pirmās lordu vēlēšanas notiks jau 2015.gadā, taču parlamentā tas sastapās ar sīvu pretestību no daudzu toriju puses, kuri bloķēja kabineta ieceri ierobežot debašu laiku ar desmit dienām, tādējādi paverot plašas iespējas obstrukcijai.
Reformas izgāšanās acīmredzot saasinās jau tā vēsās attiecības koalīcijas partneru starpā, tomēr gan Kemerons, gan Klegs izteikušies, ka Lordu palātas jautājums nevar novest pie koalīcijas izjukšanas vai arī novirzīt valdību no tās galvenā mērķa – Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanas. Taču sagaidāms, ka liberāldemokrāti tagad bloķēs toriju sen kāroto vēlēšanu apgabalu robežu grozīšanu. Konservatīvie uzskata, ka esošās apgabalu robežas vēlēšanās nāk par labu pamatā leiboristiem.
Nākamās parlamenta vēlēšanas paredzētas 2015.gadā, taču gadījumā, ja toriju premjers parlamentā zaudē vairākumu, vēlēšanas var nākties izsludināt agrāk. "Koalīcija darbojas, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, tā ir savstarpēja vienošanās, divvirzienu iela," norādīja Klegs. "Tādējādi man premjerministram jāsaka, ka tad, kad parlaments atbilstošā laikā balsos par robežu grozīšanu pirms 2015.gada vēlēšanām, es savu partiju instruēšu pret to iebilst."