Saskaņā ar oficiālajiem balsu skaitīšanas rezultātiem leiboristi ir ieguvuši vismaz 412 no 650 deputātu vietām, pieliekot punktu 14 gadus ilgušajam konservatīvo varas periodam.
Tikmēr konservatīvie saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas gandrīz visos vēlēšanu apgabalos, izdevies saglabāt vien 121 vietu, zaudējot 250 mandātus.
Tā ir smagākā sakāve, kādu toriju cietuši visā partijas pastāvēšanas vēsturē.
Tomēr, neskatoties uz prognozēm, leiboristiem nav izdevies pārspēt līdzšinējo rekordu - 418 vietas, ko partija izcīnīja 1997.gadā Tonija Blēra vadībā.
Līdzšinējais Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien jau atzinis sakāvi un paziņojis, ka uzņemas par to atbildību. Viņš telefoniski arī apsveicis leiboristu līderi Kīru Stārmeru ar uzvaru.
Uzrunājot savus atbalstītājus Londonas centrā, nākamais Lielbritānijas premjerministrs Stārmers paziņojis, ka valsts esot "atguvusi savu nākotni" un ka "pārmaiņas sākas tagad".
Viņš uzsvēra, ka četrarpus gadus strādājis, lai mainītu Leiboristu partiju, kas tagad esot gatava "kalpot valstij" un "Lielbritānijas atjaunošanai, lai tā kalpotu darbaļaudīm".
Parlamentā iekļuvusi arī līdz šim nepārstāvētā Naidžela Farāža vadītā labējā partija "Reform UK" (Reformēsim Apvienoto Karalisti), kas izcīnījusi četras vietas.
Arī pats Farāžs pēc astotā mēģinājuma beidzot kļuvis par parlamenta deputātu.
Leiboristiem pēc 15 gadiem atjaunojot savas dominējošās pozīcijas arī Skotijā, Skotu Nacionālā partija (SNP), zaudējot 38 mandātus, sev nodrošinājusi vien deviņas vietas.
Tikmēr, izspiežot SNP no trešās lielākās partijas pozīcijām, savu pārstāvniecību par 63 vietām uz toriju rēķina palielinājuši liberāldemokrāti, kas izcīnījuši 71 mandātu.
Savukārt īru nacionālistu partija "Sinn Fein" ieguvusi septiņas vietas, kļūstot par lielāko partiju Lielbritānijas parlamentā, kas pārstāv Ziemeļīriju.
Tajā pašā laikā Demokrātiskajai Unionistu partijai (DUP), kas iestājas par provinces palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, nākas samierināties ar piecām vietām. Turklāt savu ģimenes paaudzēm noturēto vietu zaudējis bijušais partijas līderis Ians Peislijs.
Tikmēr vēlēšanu apgabalā, kuru iepriekš pārstāvēja pašreizējais DUP līderis Džefrijs Donaldsons, uzvarējusi Sorča Īstvuda, kuru izvirzījusi Alianses partija, kas cenšas pārstāvēt abas reliģiski sašķeltās Ziemeļīrijas kopienas - gan protestantus, gan katoļus.
Tiesa, vēl pa vienam mandātam ieguvušas arī divas sīkākas unionistu partijas.
Taču, no otras puses, vēl divas vietas tikušas īru nacionālistu partijai SDLP (Sociāldemokrātu un darba partija).
Pa četriem mandātiem izcīnījuši arī velsiešu nacionālisti "Plaid Cymru" un zaļie.
Vēl parlamentā iekļuvuši seši neatkarīgie kandidāti.
Starp neatkarīgajiem, kas iekļuvuši parlamentā ir arī bijušais leiboristu līderis Džeremijs Korbins, kas savulaik pārstāvēja partijas galēji kreiso spārnu, taču tika padzīts antisemītisma skandāla rezultātā.
Arī dažos citos vēlēšanu apgabalos, kur mīt liels skaits musulmaņu un kas iepriekš tikuši uzskatīti par leiboristu atbalsta punktiem, viņi zaudējuši neatkarīgajiem kandidātiem, kas balotējušies kā palestīniešu atbalstītāji.
Lai gan, par spīti atsevišķām prognozēm, savu vietu izdevies saglabāt Sunakam, no deputāta krēsla nācies atvadīties bijušajai premjerministrei Lizai Trasai, kurai 2022.gadā valdības vadītāja amatā izdevās noturēties vien 49 dienas.
Savas vietas zaudējuši arī citi ietekmīgi toriji, tajā skaitā līdzšinējais aizsardzības ministrs Grānts Šapss un tieslietu ministrs Alekss Čoks.
Līdz ar Sunaku savas vietas tomēr izdevies nosargāt arī finanšu ministram Džeremijasm Hantam un Konservatīvās partijas priekšsēdētājam Ričardam Holdenam, kas savā vēlēšanu apgabalā uzvarējis tikai ar 20 balsu pārsvaru.
Kopumā par leiboristiem balsojuši 33,8% vēlētāju, par konservatīvajiem - 23,7%, par liberāldemokrātiem - 14,3%, par "Reform UK" - 12,2%, par zaļajiem 6,8%, par SNP - 2,4%, par "Plaid Cymru" - 2,4%. Jānorāda, ka SNP un "Plaid Cymru" startēja vienīgi vēlēšanu apgabalos, kas atrodas attiecīgi Skotijā un Velsā.
Pārējie kandidāti kopā saņēmuši 6,1% balsu.
Paradoksālā kārtā leiboristu iegūtie nepilnie 34% balsu vēsturiski ir proporcionāli mazākais balsu skaits, kas bijis nepieciešams kādai partijai, lai nodrošinātu sev vairākumu.
Tajā pašā laikā vēlētāju aktivitāte kritusies līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā, sasniedzot nepilnus 60%.
Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2019.gadā, pie balsošanas urnām devās 67,3% balsstiesīgo britu.
Ja vēlētāju aktivitāte, pilnībā beidzoties balsu skaitīšanai, saglabāsies 59,8% līmenī, tā būs zemākā kopš 2001.gada, kad vēlēšanās piedalījās tikai 59,4% britu un tika fiksēta zemākā vēlētāju aktivitāte kopš Otrā pasaules kara.
papildināta visa ziņa