Eksperts intervijā BNS norādīja, ka atbildes būtu jāpieprasa ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom, kuras sastāvā ir Astravjecas būvdarbu ģenerāluzņēmējs Atomstrojeksport.
"Uzskatu, ka tas bija nopietns incidents, jo pret atomelektrostacijas iekārtām šādi nedrīkstētu izturēties nekādos apstākļos, tās nedrīkst mētāt apkārt un dauzīt," sacīja Kuts.
Viņš norādīja, ka reaktora korpuss būtu rūpīgi jāpārbauda, jo tas nav tukšs, tas satur daudzas citas daļas.
"Tas jāpārbauda ļoti rūpīgi, un, tā kā tas atrodas tuvu mūsu teritorijai, mums jāpieprasa atbildes ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no ražotāja," uzsvēra eksperts.
Kā jau vēstīts, internetā bija izplatījušās ziņas, ka 10.jūlijā netālu no Lietuvas robežas topošajā AES izmēģinājuma laikā no vairāku metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa. Baltkrievijas amatpersonas savukārt līdz tam nekādu informāciju par notikušo nesniedza.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija tikai otrdienas vakarā oficiāli apstiprināja, ka Astravjecas AES izveidojusies "ekstremāla situācija".
Kuts norādīja, ka Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas oficiālais paziņojums liek domāt, ka reaktors, iespējams, tiešām nogāzies un ir sabojāts.
Kuts paskaidroja, ka reaktori "VVER-1200" tiek transportēti uz Astravjecas AES horizontālā stāvoklī un vēlāk tie jānovieto vertikāli, tādēļ incidents, iespējams, noticis reaktora pacelšanas laikā.
Reaktora korpusu, viņaprāt, var nākties nosūtīt atpakaļ ražotājam salabošanai vai arī apmainīšanai pret citu nebojātu eksemplāru.
Kuts uzskata, ka netālu no Lietuvas robežas topošajā AES notikušais incidents pašreiz nekādus draudus nerada, jo reaktors nesatur radioaktīvas vielas, tomēr tas var ietekmēt AES darbību nākotnē.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.