Konflikts sākās iekšlietu ministra lēmuma atbrīvot no amatiem divus Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNID) vadītājus dēļ. Vēl februārī R. Palaitis atbrīvoja no amatiem FNID vadītāju Vitāliju Gaiļu un viņa vietnieku Vītautu Ģiržadu. Bez tam ministrs apsūdzēja abus ierēdņus, ka viņi agrāk pieļāvuši informācijas noplūdi par valadības plāniem nacionalizēt banku Snoras.
Pret FNID vadības atlaišanu asi iebildi premjerministrs Andrjus Kubiļus, kurš nosauca R. Palaiša lēmumu par kļūdu un aicināja viņu atjaunot amatos abus ierēdņus. Nepanākot iekšlietu ministra atsaucību, premjers vērsās pie valsts prezidentes Daļas Gribauskaites ar piedāvājumu atbrīvot no amata pašu iekšlietu ministru. Atbildot liberālie centristi apsūdzēja koalīcijas partnerus, ka tie bijuši FNID vadības „jumts” un šī iemesla dēļ mēģina panākt abu ierēdņu atjaunošanu amatos.
Valsts prezidente atlaist ministru atteicās, iesakot koalīcijas partneriem atrisināt strīdīgo jautājumu valsts parlamentā (sarīkojot balsojumu par uzticību ministram), tomēr konflikts ar to nebeidzās, jo konservatīvie turpināja pieprasīt FNID bijušo vadītāju atjaunošanu amatos, savukārt liberālie centristi atbalstīja savu ministru.
Rezultātā deputāti sāka runāt par iespējamu parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu. Par atbalstu šādam variantam izteicās virkne ietekmīgu politiķu, tajā skaitā arī parlamenta spīkere (no konservatīvo rindām) Irēna Degutene, atzīmējot, ka konflikts starp koalīcijas biedriem neļaus likumdēvējai institūcijai strādāt normāli.
Abu konfliktējošo pušu pārstāvji, komentējot situāciju, arī neizslēdza iespēju, ka koalīcija var izjukt. Pašlaik valdošajā koalīcijā ietilpst trīs politiskie spēki: konservatīvie (46 deputāti), liberālie centristi (13) un liberāļu kustība (12). Kopā šīm partijām ir 71 balss no 141. Jebkuras partijas aiziešana no koalīcijas nozīmētu, ka valdība zaudētu parlamentāro vairākumu.
19. martā konservatīvo un liberālo centristu līderi apsprieda situāciju ar prezidentu. Rezultātā tika nolemts, ka par pieņemamu izeju no situācijas kļūs R. Palaitša demisija (formāli viņš pametīs posteni pēc paša vēlēšanās). FNID bijušajiem vadītājiem, kurus viņš atbrīvoja no amatiem, teorētiski būs iespējams atjaunoties amatā – taču tikai ar tiesas, nevis politiska lēmuma palīdzību. Lietuvas prezidente, komentējot vienošanos, īpaši uzsvēra, ka esošā koalīcija turpinās pastāvēt.
R. Palaitis no savas puses atzīmēja, ka lēmumu, kas izsauca koalīcijas partneru sašutumu, tāpat kā iepriekš uzskata par tiesisku (arī valsts prezidente atzīmēja, ka, atbrīvojot FNID vadību, ministrs rīkojies atbilstoši likumam). Tajā pašā laikā viņš paziņoja, ka ir gatavs pamest savu posteni, lai netraucētu koalīcijas darbam. Pirms tam iekšlietu ministrs kategoriski noliedza iespēja pamest posteni. Oficiālu atlūgumu R. Palaitis sola iesniegt premjeram jau tuvākajā laikā.