"Diemžēl es redzu, ka Ķīnas mērķis ir šī kara turpināšanās, lai šis karš kļūtu vēl asiņaināks, un šādā situācijā Ķīna slēpti vai atklāti atbalsta Krieviju," sacīja Nausēda intervijā telekanālam "Euronews".
"Ir ļoti grūti noticēt, ka Ķīnai var būt starpnieka loma starp abām valstīm. Tai vismaz vajadzētu būt neitrālai," teica Lietuvas prezidents.
"Pagaidām manā vērtējumā Ķīnas loma ir drīzāk destruktīva nekā konstruktīva," uzsvēra Nausēda.
Jau ziņots, ka Ķīna 24.februārī publiskoja dokumentu, ko tā nodēvēja par savu miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Plāns sastāv no 12 punktiem, un Pekina tajā karu ir nosaukusi par "Ukrainas krīzi".
Ķīna šajā plānā aicina uz pamieru un miera sarunu sākšanu starp Krieviju un Ukrainu, kā arī aicina izbeigt Rietumu sankcijas pret Krieviju, veikt pasākumus kodolobjektu drošības garantēšanai, izveidot humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai, un spert soļus graudu eksporta nodrošināšanai.
Miera plānā galvenokārt izklāstītas jau ilgi zināmas Pekinas pozīcijas, tostarp pieminēta vajadzība "efektīvi garantēt [visu valstu] suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti". Tajā arī aicināts izbeigt "Aukstā kara mentalitāti", kā Ķīna parasti dēvē tās ASV piedēvēto hegemoniju un iejaukšanos citu valstu lietās.
Ķīna ir apgalvojusi, ka ievēro neitralitāti Krievijas-Ukrainas konfliktā, tomēr tai ir "neierobežotas" attiecības ar Krieviju. Ķīna arī atteikusies kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā vai pat to šādi nosaukt, bet ir apsūdzējusi Rietumus šī konflikta izprovocēšanā un "uzkurināšanā" ar aizsardzības ieroču piegādāšanu Ukrainai.
Ķinas prezidents Sji Dzjiņpins nākamnedēļ Maskavā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet pēc tam viņš iecerējis virtuālu sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pirmdien vēstīja laikraksts "The Wall Street Journal".