Lietuviešiem būs jābalso arī par AES

Prezidents Valds Adamkus jau paziņojis, ka referendums ir cilvēku muļķošana un viņš esot gatavs pārplēst savu biļetenu. Referendumā balsotājiem tiks uzdots jautājums, vai viņi piekrīt Ignalinas AES darbības pagarināšanai līdz tehniski drošam termiņam, taču ne ilgāk kā jaunas atomelektrostacijas uzcelšanai. Lai konsultatīvais referendums tiktu uzskatīts par notikušu, tajā jānobalso vairāk nekā 50% no visiem vēlētājiem. Referendums tiks pieņemts, ja vairāk nekā puse no sanākušajiem nobalsos "jā".ES nemaina pozīciju Pēc RAIT aptaujas datiem, 54% Lietuvas iedzīvotāju netic, ka valstij izdosies atlikt AES slēgšanu. Šādu noskaņojumu stiprina stingrā EK pozīcija: komisārs enerģētikas lietās Andris Piebalgs pirms dažām dienām atsūtīja atbildi Eiropas Parlamenta deputātiem no Lietuvas, kurā kārtējo reizi saka: "Nevaru pavēstīt jums neko iepriecinošu par pārmaiņām EK pozīcijā." Komisārs norāda, ka līgums, kurā fiksēta Lietuvas apņemšanās slēgt AES, var tikt mainīts tikai ES valstu valdību konferencē. Neraugoties uz to, Lietuvas valdības norīkotais vadītājs sarunām ar Briseli Aleksandrs Abišala preses konferencē iespējamību, ka Lietuvai izdosies panākt piekrišanu neslēgt AES, novērtēja 42% apjomā. Vēl pavasarī tā bijusi pieci procenti. Tiesa, viņš uzsvēra, ka vēlētājiem referendumā jānobalso par, lai Lietuvas izredzes nekļūtu nulles vērtas. Politikas apskatnieki šādas runas dēvē par vēlētāju manipulāciju un politiķu vēlmi piesaistīt balsotājus urnām pirms parlamenta vēlēšanām. Pats referendums politiķiem ne ar ko nedraudot. Ja tas nenotiks vai arī vairākums nobalsos pret, viņi varēšot teikt, ka Lietuvas iedzīvotāji paši nevēlējās pagarināt AES darbu, bet, ja vairākums vēlētāju piekritīs pagarināšanai, iespējamajā enerģētikas krīzē varēs vainot Briseli. Lietuvai problēmas Tagad nav skaidrs, kā līgumā tika iekļauti tieši šādi reaktoru slēgšanas datumi, taču toreizējais Lietuvas un ES sarunu vadītājs Petrs Auštrevičus Dienai apgalvoja, ka pārrunu laikā Lietuvas enerģētiskā perspektīva izskatījās daudzsološi un neviens neprognozēja, ka tik strauji palielināsies dabasgāzes cena, ka laikus netiks uzbūvētas citas elektrostacijas un elektropārvades līnijas uz Poliju un Zviedriju. Pagaidām Lietuva nav gatava bez Ignalinas AES sevi nodrošināt ar elektroenerģiju. Ekonomikas ministrs Vīts Navicks sarunā ar Dienas korespondenti atzina, ka elektrības ražošana no 2010.gada padārdzināsies trīs reizes, bet patērētājiem cenas pieaugs divkārt. Lietuvai nāksies elektroenerģiju importēt, taču pašreizējās tehniskās iespējas to ļauj darīt tikai no Krievijas, kas tarifus noteiks atbilstoši Lietuvas cenu līmenim. "Divos gados Krievijai par gāzi un elektrību mēs papildus samaksāsim 1,5 miljardus eiro. Tas ietekmēs valsts ekonomiku un izsauks sociālu spriedzi," uzskata ministrs. Tomēr Lietuvas valdība nezaudē cerību, ka EK ievēros radušos situāciju un uzklausīs iedzīvotājus, ja viņi referendumā atbalstīs Ignalinas AES darbības pagarināšanu.