Lukašnko, kas pie varas Baltkrievijā ir jau 26 gadus, konstitūcijas grozījumu ideju izteica jau pirms vairākiem gadiem.
Kopš Baltkrievijā sākušies masveida protesti pret 9.augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, Lukašenko konstitūcijas grozījumus piedāvā kā atbildi uz sabiedrības prasībām pēc pārmaiņām valstī.
Viņš arī pieļāvis, ka nākamās prezidenta vēlēšanas varētu tikt sarīkotas agrāk, nekā tam būtu jābūt atbilstoši pašreizējai kārtībai.
"Lukašenko apstiprināja savu nodomu veikt izmaiņas konstitūcijā," pēc Baltkrievijas līdera sarunām ar Putinu Krievijas līdera Soču rezidencē sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Pagaidām mēs, dabīgi, nevaram sniegt nekādas detaļas," viņš piebilda.
Līderi nenāca klajā ar sarunu noslēguma paziņojumiem, bet Peskovs rezumēja sarunas konferences zvanā ar žurnālistiem.
"Viņi runāja teju četras stundas," sacīja Peskovs, sarunas raksturojot kā "konstruktīvas, garas un saturīgas".
Lukašenko jau iepriekš minējis, ka vēlas rīkot referendumu par reformām, tiesa gan, neatklājot, par kādām reformām ir runa.
Viņš rosinājis, ka varētu tikt samazinātas prezidenta pilnvaras iecelt tiesnešus.
Lukašenko iepriekš mainījis konstitūciju, prezidenta pilnvaras palielinot.
Opozīcija vēlas, lai konstitūcija tiktu atjaunota tās sākotnējā formā, tomēr Lukašenko skaidrojis, ka tas būtu solis atpakaļ.
Baltkrievijā jau mēnesi turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī ES un citas rietumvalstis.