Šādas vērtību hartas parakstīšana un imamu akreditācija ir daļa no Makrona ieplānotās reformas, kuras mērķis ir mazināt politiskā islāma izplatīšanos un atsevišķu musulmaņu radikalizēšanos no ārzemēm iebraukušu ekstrēmistisku un ultrakonservatīvu garīdznieku ietekmē.
Islāmistu separātisms
Lai to panāktu, Makrons paredz valdībai 9. decembra sēdē nodot izskatīšanai likumprojektu cīņai pret to, ko viņš dēvē par ''islāmistu separātismu'', ziņo Politico.eu. Likumprojekta mērķis esot aizstāvēt Francijas sekulārās un demokrātiskās vērtības un apturēt radikālā islāmisma centienus atšķelt Francijā dzīvojošos piecus miljonus musulmaņu no sabiedrības. Francijas musulmaņu kopiena ir lielākā Eiropā.
Kritiķi iebilst, ka likumprojekts neuzrunā paša Makrona, oktobrī stāstot par saviem plāniem, identificētu problēmu – gados jauno musulmaņu sociālo marginalizāciju Parīzes un citu pilsētu priekšpilsētās (les banlieues), kur jauniešu bezdarbs mēdz sasniegt pat 40%.
Makrons cenšas apturēt politiskā islāma izplatīšanos, vienlaikus mēģinot izvairīties no tiešas iejaukšanās reliģijas praktizēšanā vai vienas konkrētas reliģijas īpašas stigmatizēšanas.
Francijas islāma eksperts Olivjē Rojs BBC uzsver, ka vērtību hartas projekts ir problemātisks vismaz divos aspektos. Viens no tiem ir diskriminācija, jo harta būtu jāparaksta tikai musulmaņu garīdzniekiem. Otrs ir reliģijas brīvība. ''Jums ir obligāti jāievēro valsts likumi,'' saka Rojs, ''taču jums nav obligāti jācildina tās vērtības. Jūs, piemēram, nedrīkstat diskriminēt LGBT pārstāvjus, taču katoļu baznīcai nav pienākuma akceptēt viendzimuma laulību.''
Makrons vēlas, lai CFCM, kas apvieno deviņas Francijas musulmaņu asociācijas, akceptētu, ka vērtību hartas tekstā tiktu iekļauta Francijas Republikas vērtību atzīšana, atteikšanās no islāma kā politiskās kustības un ārzemju ietekmes aizliegums.
Garīdzniekiem jāpiedalās
CFCM viceprezidents, Parīzes Lielās mošejas rektors Šemss Edīns Hāfizs sarunā ar BBC saka, ka ne visi padomē ir vienisprātis par vērtību hartas nozīmi un saturu, taču pašlaik esot vēsturisks pagrieziena punkts islāmam Francijā, tāpēc pašiem musulmaņiem ir jāuzņemas atbildība. Viņš pats vēl pirms astoņiem gadiem domājis citādi. Tolaik islāmists Mohameds Merāhs bija veicis terora uzbrukumus Tulūzā. Kad toreizējais prezidents Nikolā Sarkozī Hāfizu pamodinājis piecos no rīta, lai par to runātu, viņš prezidentam uzsvēris, ka uzbrucēja vārds varbūt arī ir Muhameds, taču viņš ir noziedznieks.
''Es negribēju saistīt to noziegumu ar manu reliģiju. Taču šodien es to daru. Francijas imamiem ir darbs, kas jāizdara,'' teica garīdznieks.
Makrona plāns paredz, ka CFCM izveidos Francijas imamu reģistru. Imamiem, lai iegūtu akreditāciju darbībai valstī, vajadzēs parakstīt vērtību hartu, kurā cita starpā būs uzsvērts, ka islāms ir reliģija, nevis politiska kustība. Jaunā likumprojekta mērķis ir ar atsevišķiem izņēmumiem aizliegt bērnu mājmācību, lai panāktu, ka musulmaņu bērni nepazūd no valsts izglītības sistēmas uzraudzības, nokļūstot privātās iestādēs, kur viņiem uzspiež ekstrēmistiskos islāma strāvojumus.
Makrons arī aicinājis Francijas musulmaņu līderus vienoties par nosacījumiem imamu apmācībai un reģistrēšanai. Valstī ir 2500 mošeju vai musulmaņu lūgšanu telpu, taču tikai 800 lielāko musulmaņu organizāciju atzītu garīdznieku.