34 gadus vecais Atāls kļuvis par Francijas jaunāko un pirmo atklāti homoseksuālo valdības vadītāju.
Makrons pirmdienas vakarā pieņēma 62 gadus vecās Elizabetes Bornes demisiju, kura premjera amatā nostrādāja tikai nepilnus divus gadus.
"Republikas prezidents iecēla Gabriela Atāla kungu par premjerministru un uzdeva viņam izveidot valdību," teikts Elizejas pils paziņojumā.
Bornes demisija tiek skaidrota ar politiskajām pretišķībām valdošajā partijā, ko izsaukusi nesenā stingrā imigrācijas likuma pieņemšana.
Likumprojekts tika pieņemts ar labējās opozīcijas atbalstu, taču 20 no deputātiem, kas pārstāvēja Makrona dibināto valdošo partiju "Renesanse" (RE), balsoja pret, bet 17 atturējās.
Protestējot pret likuma pieņemšanu, no amata atkāpās veselības ministrs Oreljans Ruso, un tika ziņots, ka arī citi kreisi noskaņotie ministri apsvēruši demisijas iespēju.
Sagaidāms, ka jaunās valdības sastāvs atspoguļos plašākus pārkārtojumus Makrona komandā un mainīs arī kabineta darba stilu.
Kamēr Bornes sausais un atturīgais darba stils izpelnījies cieņu kolēģu acīs, tas ne vienmēr patika publikai. Tajā pašā laikā Atāls, kas līdz šim ieņēma politiski nozīmīgo izglītības ministra amatu, ir vispopulārākais bijušās valdības loceklis.
Makrons sociālās saziņas vietnē "X" apliecinājis, ka vēlas, lai jaunais premjers atjaunotu to drosmīgo pārmaiņu gaisotni, kas raksturoja viņa pirmās prezidentūras sākumu 2017.gadā.
"Zinu, ka varu paļauties uz Jūsu enerģiju un jūsu uzticamību," norādījis Elizejas pils saimnieks.
Atāla iecelšana kabineta vadītāja amatā tika prognozēta jau iepriekš, taču apstāklis, ka jaunā premjera vārds netika nosaukts pirmdien uzreiz pēc paziņojuma par Bornes demisiju, raisījis runas, ka daži smagsvari līdzšinējā valdībā nav apmierināti ar "Jaunā Gabriēla" straujo karjeru.
Starp neapmierinātajiem tiek minēts iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns un finanšu ministrs Bruno Lemērs, taču abiem tuvu stāvoši avoti to kategoriski nolieguši.
Tikmēr Bornes demisijas raksts, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, liecina, ka viņa atkāpusies pēc Makrona iniciatīvas un labprāt būtu palikusi premjera krēslā.
Kopš atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā 2022.gadā Makronam nācies saskarties ar masu protestiem pret nepopulāro pensiju reformu, piedzīvot absolūtā vairākuma zaudēšanu parlamenta vēlēšanās un grūtības, cenšoties imigrācijas sistēmas reformu.
Ņemot vērā to, ka Makrons vairs nedrīkst kandidēt prezidenta vēlēšanās, vairāki ministri publiski pauduši satraukumu par iespējamo Lepēnas uzvaru 2027.gadā.
Konservatīvais laikraksts "Le Figaro" norāda, ka Borne aiz sevis atstāj trauslu politisko situāciju. "Sejas nomaiņa vadībā nemaina kopējo bildi," uzsver laikraksts, piebilstot, ka viņas pēctecim nāksies risināt milzu "kaudzi" politisko problēmu, tajā pašā laikā cenšoties apvienot sašķelto nāciju.