Par reālāko premjerministra amata kandidātu tiek uzskats 46 gadus vecais konsvervatīvās Republikāņu partijas pārstāvis Eduārs Filips, kurš ir Francijas ziemeļu ostaspilsētas Havras mērs un Francijas parlamenta deputāts.
Izvēloties Filipu, Makrons skaidri signalizētu par gatavību savai partijai La Republique en Marche (Uz priekš, Republika!) piesaistīt uz modernizāciju vērstus republikāņu politiķus.
Filips ir studējis tajās pašās universitātes, kur Makrons, un viņiem abiem ir līdzīgi uzskati daudzos ekonomiskajos un sociālajos jautājumos.
"Ja premjerministrs nāks no labējiem, Emanuels Makrons būs spējīgs parlamenta vēlēšanās uzbrukt, graujot labējos, tāpat kā viņš to izdarīja ar kreisajiem," aģentūrai AFP skaidroja politikas analītiķis Filips Moro-Ševrolē.
Pirmdien Makronam paredzēts doties pirmajā ārvalstu vizītē prezidenta amatā, apmeklējot Berlīni un tiekoties ar Merkeli.
Proeiropeiskais prezidents, kurš amatā stājās svētdien, vēlas ciešāku sadarbību Eiropas Savienībā (ES), kā arī eirozonas parlamenta un budžeta veidošanu.
Viņš svētdien solīja, ka ES, kuru satricinājis Lielbritānijas lēmums izstāties no bloka, viņa prezidentūras laikā tiks "atjaunināta un tai tiks dots jauns starts".
"Pasaulei un Eiropai Francija tagad ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, un tām ir vajadzīga Francija ar sava likteņa izjūtu," sacīja Makrons.
Tikmēr tādi ietekmīgi vācu izdevumi kā Bild un Der Spiegel jau pauduši bažas, ka Makrona prezidentūra Vācijai izmaksās papildu naudu.