Pirmajā lielajā intervijā kopš amata pamešanas decembrī Merkele uzstāja, ka viņa nav bijusi naiva attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Diplomātija nav aplamība tikai tāpēc, ka tā nav bijusi efektīva," intervijā, kas tika pārraidīta Vācijas telekanālā "Phoenix", sacīja bijusī kanclere.
Viņa atgādināja par savu atbalstu sankcijām pret Krieviju pēc Krimas aneksijas 2014.gadā, kā arī Vācijas un Francijas pūliņus, lai uzturētu pie dzīvības Minskas vienošanās.
"Man nav sevi jāvaino, ka es necentos pietiekami daudz," teica Merkele.
"Es nesaskatu, ka man būtu jāsaka - "tas bija aplami", un tāpēc man nav par ko atvainoties," viņa uzsvēra.
16 gadus esot pie varas, Merkele ar Putinu tikās vairākkārt un pret Maskavu īstenoja pragmatisku pieeju, kas bija balstīta tirdzniecības apsvērumos.
Krievijas 24.februāra iebrukums Ukrainā bija "pagrieziena punkts", atzina ekskanclere.
Brutālajam un nelikumīgajam agresijas karam "nav pilnīgi nekāda attaisnojuma", uzsvēra Merkele, norādot, ka Putins pieļāvis "lielu kļūdu".
"Viņš grib iznīcināt Eiropu", viņa brīdināja. "Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība turas kopā".
Merkele noraidīja pārmetumus, ka bijis aplami bloķēt Ukrainas pievienošanos NATO 2008.gadā, sakot, ka Kijiva nav bijusi tam gatava un ka viņa gribējusi izvairīties no "tālākas eskalācijas" ar Putinu, kas jau bijis neapmierināts par NATO paplašināšanos austrumu virzienā.
Viņa arī uzstāja, ka 2014. un 2015.gada Minskas vienošanās, kas tagad pilnībā izjukušas, tolaik tika saskatītas kā labākais veids, kā apturēt kaujas Ukrainas austrumos.
Līdz ar miera procesu "iestājās zināms miers", kas Ukrainai nodrošināja vēl septiņus gadus, lai attīstītu demokrātiju un stiprinātu armiju, sacīja Merkele.
"Drosme un dedzība, ar kādu viņi cīnās par savu valsti, ir ļoti iespaidīgas," atzina bijusī Vācijas kanclere, piebilstot, ka izjūt "visaugstāko cieņu" pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.