"Lai arī cik viss šobrīd nebūtu grūts, lai cik dažas lietas nebūtu nepieņemamas, mūsu drošības un ģeopolitiskajās interesēs nevar būt tas, ka Turcija, kas galu galā ir NATO partnere, vēl vairāk attālinās no mums," viņa pavēstīja Vācijas parlamentam.
Merkele solīja "strādāt Vācijas - Turcijas attiecību labā, balstoties mūsu vērtībās un visā skaidrībā" un uzsvēra, ka šādu vērtību vidū "vārda, preses un pulcēšanās brīvība".
Vācijas vietējās varas iestādes pēdējā laikā ir atcēlušas vairākus plānotus mītiņus ar Turcijas valdības pārstāvju piedalīšanos, kuros bija iecerēts gūt Vācijā dzīvojošo Turcijas vēlētāju atbalstu aprīlī gaidāmam referendumam par Erdogana pilnvaru paplašināšanu.
Reaģējot uz to, Erdogans nedēļas nogalē pielīdzināja Turcijas valdības pārstāvju mītiņu aizliegšanu Vācijā "nacistu praksei".
Merkele norādīja, ka šādi salīdzinājumi ar nacismu ir "skumji un nomācoši" un noniecina holokausta upurus, turklāt tie ir "tik neiederīgi, ka nav pelnījuši nopietnu komentāru".
Kanclere arī runāja par turpmāku Turcijas ministru dalību mītiņos.
"Mēs turpinās uzskatīt šādas Turcijas valdības pārstāvju uzstāšanās par iespējamām, kamēr vien tās tiek pienācīgi, savlaicīgi un atklāti izziņotas, lai tās varētu apstiprināt," paziņoja Merkele.
Abu valstu attiecības sarežģījusi arī vācu laikraksta Die Welt žurnālista Deniza Jidžela aizturēšana Turcijā.
Merkele solīja, ka viņas vadītā valdība darīs "visu iespējamo", lai Jidžels tiktu atbrīvots.
Berlīne un Ankara ir uzturējušas īpašas attiecības, ņemot vērā lielo turku kopienu, kas Vācijā ieradās viesstrādnieku programmas ietvaros pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.
Aizvadītā gada laikā gan abu valstu attiecības ir pasliktinājušās cilvēktiesību un preses brīvības jautājuma dēļ, īpaši pēc pērnā gada jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma Turcijā.
Berlīne ir asi kritizējusi Turcijas valdības reakciju pēc apvērsuma mēģinājuma, aizturot un atlaižot no darba tūkstošiem cilvēku, kā arī vēršoties pret medijiem.