Merkele vēlas "pārskatāmā nākotnē" tikties ar Putinu

"Uzskatu, ka mēs tiksimies pārskatāmā nākotnē," izteikusies Merkele. "Uzskatu, ka virkne starp mums pastāvošo problēmu, sākot ar Ukrainu, tirpinot ar gāzi un beidzot ar lielo, lielo Sīrijas problēmu, pieprasa, lai mēs pārskatāmā nākotnē tieši apmainītos ar viedokļiem."

Merkele piebilda, ka otrdien runājusi ar Putinu pa telefonu un ka sarunas laikā apspriesta gan Sīrija, gan gāzesvads Nord Stream 2, kuram pa Baltijas jūras gultni vajadzētu savienot Krieviju un Vāciju.

Pagājušajā nedēļā Vācijas kanclere uzsvēra, ka Nord Stream 2 projektu iespējams īstenot vienīgi tad, ja tas negatīvi neietekmē Ukrainu.

"Nord Stream 2 projekts bez skaidrības par Ukrainas tranzīta lomu nav iespējams," pēc Berlīnē notikušās tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko norādīja Merkele.

Porošenko aicinājis Vāciju atteikties no iesaistīšanās Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 izbūvē, norādot, ka tas veicinās Ukrainas blokādi.

Vācijas varasiestādes marta beigās atļāva Krievijas enerģētikas koncernam Gazprom būvēt 9,5 miljardus eiro vērto Nord Stream 2 gāzesvadu caur Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.

Porošenko intervijā Vācijas laikrakstam Handelsblatt norādījis, ka Nord Stream 2 ir "politiska kukuļa nauda par lojalitāti Krievijai".

Tā izbūvēšana nozīmēs "ekonomikas un enerģētikas blokādes piemērošanu Ukrainai", uzsvēris Porošenko, piebilstot, ka cauruļvadam nav ekonomiska pamatojuma.

Viņš norādījis, ka Ukrainas cauruļvads ir "daudz lētāks un var tikt lēti un viegli modernizēts".

Porošenko brīdinājis, ka Krievija ir ļoti neuzticams partneris enerģētikas jomā, atgādinot, ka Gazprom ir atteicies maksāt Ukrainai miljardiem eiro pēc tam, kad ziemas vidū pārrauca gāzes piegādi.

Pret Nord Stream 2 aktīvi iestājas arī Polija un Baltijas valstis.