Pasaules ievērību Klārsfelde izpelnījās 1968.gada 7.novembrī, iecērtot pliķi toreizējam Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) kancleram Georgam Kīzingeram un paziņojot, ka viņš savulaik esot bijis nacistiskās partijas biedrs un strādājis Trešā Reiha propagandas ministrijā.
Die Welt vēsta, ka par šīm izdarībām viņa saņēmusi samaksu no komunistiskās Austrumvācijas jeb tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR). Par to liecina laikraksta citētā VDR valdošās Sociālistiskās vienības partijas (SED) politbiroja locekļa Alberta Nordena dienesta ziņojums.
Nedēļu pēc skandalozā incidenta Nordens lūdzis SED finansu direkciju piešķirt Klārsfeldei divtūkstoš Rietumvācijā tolaik apgrozībā esošo vācu marku "turpmākajām iniciatīvām". "Drošības apsvērumu dēļ šī nauda saskaņā ar oficiālo versiju tiks viņai nodota kā honorārs par žurnāla rakstu," savā ziņojumā norāda komunistiskā režīma funkcionārs.
Tiešām, dažas nedēļas vēlāk ārvalstīs izplatītajā komunistiskās propagandas žurnālā DDR Revue parādījās raksts, kurā Klārsfelde slavināja VDR demokrātisko iekārtu, bet Rietumvācija tika pasludināta par demokrātijas pretinieku midzeni.
Pati Klārsfelde intervijā laikrakstam Die Welt gan apgalvojusi, ka neko tādu "neatceroties". Uz laikraksta vēstuli, kurai pievienotas Die Welt rīcībā esošo SED dokumentu kopijas, Klārsfelde atbildēja: "Mans mērķis bija nacistisko noziedznieku medības, un tajā mani atbalstīja ASV, Francija, Izraēla un VDR. Ļoti žēl, ka VFR tam nepietika drosmes. Taču tieši pēc VDR pasūtījuma es nekad nestrādāju."
Klārsfelde, meitas uzvārdā Kincele, dzimusi 1939.gada 13.februārī Berlīnē. 1960.gadā apmaiņas programmas ietvaros viņa devās strādāt uz Franciju, kur iepazinās ar savu nākamo vīru - pazīstamos nacistu mednieku Seržu Klārsfeldu.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņa devās uz Latīņameriku, lai atrastu Osvencimas koncentrācijas nometnes bijušo ārstu Jozefu Mengeli, taču meklējumi bija neveiksmīgi. Tomēr 1983.gadā viņa panāca, ka Bolīvija Francijai izdod Klausu Barbjē, kas pazīstams arī kā Lionas bende. 1987.gada 4.jūlijā Francijas tiesa piesprieda viņam mūža ieslodzījumu. Barbjē notiesāšanu Klārsfelde uzskata par savu galveno veikumu.
Vācijas Federālā sapulce prezidentu vēlēs 18.martā, un paredzams, ka ievēlēts tiks kādreizējais VDR garīdznieks un disidents Joahims Gauks. Savukārt Klārsfeldei šo amatu ieņemt nav ne mazāko izredžu.