Apspiežot bantu tautu - hereru un namu - sacelšanos pret koloniālo varu, laika posmā no 1904. līdz 1908.gadam gāja bojā desmitiem tūkstoši cilvēku. No šo upuru vidus tika paņemti arī minētie 20 galvaskausi, kas vēlāk pazuda Vācijas institūciju arhīvos, kur žurnālisti tos atrada pirms trim gadiem.
"Vācijas zinātnieki laboratorijās veica sekciju viņu galvaskausiem, iztukšoja viņu smadzenes (..), lai pierādītu savu rasistisko un fašistisko ideoloģiju, ka melnā cilvēka intelektuālās spējas ir mazākas par balto cilvēku spējām," atzīmēja hereru tautas pārstāvis Alfons Maharero.
"Galvaskausu atdošana kalpo kā spēcīgs pierādījums, ka Namībijai ir iespēja pieprasīt taisnīgumu par Vācijas pastrādāto genocīdu koloniālās valdīšanas laikā. Pret mūsu senčiem izturējās ar nicinājumu, un viņiem netika izrādīta cieņa, [pret viņiem] izturējās kā pret šimpanzēm laboratorijās," viņš piebilda.
Arī Namībijas prezidents savā uzrunā 1000 sērotājiem, kuri bija sapulcējušies memoriālā, nosodīja koloniālā laika pāridarījumus, bet par reparācijām neko neminēja.
"Vācijas imperiālie karavīri pastrādāja briesmīgas nežēlības [pret namībiešiem]," paziņoja prezidents.
"Ar saviem pašaizliedzīgajiem upuriem mūsu senči lika stingru pamatu modernai atbrīvošanās cīņai. Viņu gars nekad netika salauzts, un, ja viņu mirstīgās atliekas tika aizvestas no Namībijas kara drupām, tad tagad viņi atgriežas neatkarīgā, mierīgā un stabilā Namībijā," viņš piebilda.
Vācijas vēstnieks Namībijā atzina, ka galvaskausu atdošana atgādina par "tumšu nodaļu vēsturē, kas joprojām raisa milzīgas bēdas".
"Atļaujiet man sērot ar jums un noliegt galvu dziļā nožēlā," sacīja vēstnieks.
Vācija ir noraidījusi reparāciju izmaksas iespēju un allaž apgalvojusi, ka 600 miljoni eiro (422 miljoni latu), kurus Vācija kopš tā laika ieguldījusi Namībijā, ir devuši labumu visiem namībiešiem.