UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 21 dalībvalsts balsojumā šāds lēmums tika pieņemts ar sešām balsīm par un vienu pret, 14 valstīm atturoties.
Krievija, kas kopš pērnā gada 24.februāra īsteno pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, vairākkārt mēģināja aizkavēt balsojumu par Odesas vēsturiskā centra "izcilās universālās vērtības" atzīšanu un "visas cilvēces pienākumu to aizargāt".
"Kamēr karš turpinās, šis ieraksts iemieso mūsu kolektīvo apņemšanos nodrošināt, lai šī pilsēta, kas vienmēr pārvarējusi globālas krīzes, tiktu pasargāta no turpmākiem postījumiem," pēc lēmuma pieņemšanas paziņoja UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš oktobrī bija pieprasījis Odesas vēsturiskā centra ierakstīšanu šajā sarakstā, lai pasargātu pilsētu no Krievijas bombardēšanas, apsveica šo lēmumu.
"Šodien Odesa ieguva UNESCO aizsardzību," Zelenskis rakstīja tviterī. "Es esmu pateicīgs partneriem, kas palīdz aizsargāt mūsu pērli no krievu iebrucēju uzbrukumiem."
Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ukraiņi cenšas pasargāt Odesas pieminekļus un ēkas ar smilšu maisiem un barikādēm.
Odesas vēsturiskais centrs tika iekļauts arī Apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā, kas saskaņā ar UNESCO paziņojumu "piešķir tam piekļuvi pastiprinātam tehniskam un finansiālam starptautiskam atbalstam" tā aizsardzībai vai nepieciešamības gadījumā tā atjaunošanai.
UNESCO piebilda, ka jau ir palīdzējusi ar remontdarbiem Odesas Mākslas muzejam un Odesas Mūsdienu mākslas muzejam pēc tiem nodarītiem postījumiem šī kara laikā.
Pirms UNESCO balsojuma Ukraina bija izteikusi iebildumus pret Odesas "politizētu" aprakstu lēmuma projektā, kurā bija pieminēts, ka pilsētu dibinājusi Krievijas ķeizariene Katrīna II.
Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko un Odesas mērs Genadijs Truhanovs atklātā vēstulē uzsvēra, ka pilsēta uzplaukusi ilgi pirms ķeizarienes ierašanās. "Odesas kā ostas pilsētas nepārtraukta attīstība notikusi no 15.gadsimta," kad tās nosaukums bija Hadžibeja, teikts vēstulē.
Tkačenko un Truhanovs piebilda, ka Krievijas prezidenta Vladimira "Putina propaganda izmantojusi mītu par to, ka "Odesu dibinājusi ķeizariene", kas parādījies 19.gadsimtā, kā vienu no pamatojumiem Krievijas teritoriālajām pretenzijām uz Ukrainas pilsētām un savas bruņotās agresijas uzsākšanai".
Krievijas pārstāve Pasaules mantojuma komitejā trešdien vairākkārt kritizēja Ukrainas pieteikumu, nosaucot to par "vāju" un apgalvojot, ka tas lielākoties izveidots no Vikipēdijā un tūrisma vietnēs rakstītā.
Krievijas pārstāve arī apsūdzēja Ukrainu "pieminekļu iznīcināšanā" un neveiksmīgi mēģināja atlikt balsojumu uz nenoteiktu laiku.
Pēc lēmuma pieņemšanas Krievijas misija UNESCO savā paziņojumā apgalvoja, ka tas pieņemts "Rietumu spiediena ietekmē" un "neievērojot procedūras noteikumus". Tā arī apgalvoja, ka Pasaules mantojuma komiteja vairs nav "platforma profesionālam dialogam" un pasaules mantojuma statuss kļuvis par "kaulēšanās rīku politisku rēķinu kārtošanai".
Krievijas Ārlietu ministrija apgalvoja, ka Rietumvalstu grupa panākusi "politiski motivētu" lēmumu, pārkāpjot standarta procedūras. "Tas tika sagatavots steigā, nerespektējot pašreizējos augstos UNESCO standartus," paziņoja ministrija, uzsverot, ka tikai sešas valstis balsojušas par.
Maskava norādīja uz "Odesas kā Krievijas valsts daļas slaveno vēsturisko pagātni" un uzstāja, ka "vienīgos draudus" Odesai rada "nacionālistiskais režīms Ukrainā", kas novācis vairākus pieminekļus šajā pilsētā.
Odesā decembrī tika demontēta Katrīnas II statuja pēc iedzīvotāju aptaujāšanas par tās turpmāko likteni. Tas bija viens no pasākumiem Odesas atkrieviskošanai.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti arī seši citi objekti Ukrainā, tai skaitā Sv. Sofijas katedrāle Kijivā un Ļvivas pilsētas vēsturiskais centrs.