Olands vēlējās un, šķiet, viņam izdevās ļaut visiem noprast, ka Francija turpmāk rīkosies daudz pašpārliecinātāk. Franču preses centrā ES Padomes ēkā valdīja milzīga drūzma, jo ikviens žurnālists vēlējās redzēt jauno valsts prezidentu, kurš uzstājās savā pirmajā preses konferencē pēc ES samita.
Ceturtdienas rītā īsi pēc plkst.1, gluži kā savulaik viņa priekštecis Nikolā Sarkozī, Olands nolaupīja visu uzmanību, gandrīz stundu izklāstot savu "izaugsmes vīziju".
Savukārt blakus telpā, kur ar žurnālistiem tikās Merkele, aizņemtas bija tikai dažas pirmās krēslu rindas un varēja manīt tikai pāris televīzijas kameru. Vācijas kanclere izšķīrās nenoturēt pilnvērtīgu preses konferenci un tā vietā nolasīja īsu paziņojumu, atbildēja uz diviem jautājumiem un pēc piecām minūtēm atstāja telpu.
Acīmredzot, viņa saprata, ka nav lielu izredžu intrigā pārspēt savu jauno franču kolēģi, raksta "Der Spiegel", piebilstot, ka Merkele, šķiet, pat bijusi priecīga bez cīņas atstāt visu prožektoru gaismu Olandam.
Par ES 27 dalībvalstu līderu neformālo vakariņu galveno tēmu trešdienas vakarā kļuva Olanda prasība ieviest eiroobligācijas.
"Der Spiegel" norāda, ka Francijas prezidents apzināti galveno lomu savā "izaugsmes plānā" atvēlējis pretrunīgi vērtētajai idejai par eiroobligācijām, kuras kopīgi izdotu un garantētu visas eirozonas dalībvalstis, jo viņa mērķis esot bijis mest izaicinājumu Vācijas kanclerei.
Viņa noklusētais vēstījums ES samitā bija tas, ka īpašās Merkeles un Sarkozī attiecības, kuras simbolizēja abu līderu tandēmam preses dotā palama "Merkozī", tagad jau ir vēsture un ka turpmāk Francijai būs patstāvīgāka loma, uzsver "Der Spiegel".
Vienlaikus Olanda vēlmi distancēties no Merkeles žurnāls skaidro ar 10.jūnijā gaidāmajām Francijas parlamenta vēlēšanām, jo priekšvēlēšanu laikā franču sociālistu līderis nevar atļauties radīt iespaidu, ka viņš ir marionete Vācijas konservatīvās kancleres rokās.
Lai gan Olands paziņojis, ka nevēlas pieņemt jebkādus lēmumus bez Vācijas līdzdalības, trešdienas samits iezīmē nopietnas pārmaiņas. Tā ir pirmā reize pēdējo gadu laikā, kad Vācijas un Francijas līderi nesatiekas samita priekšvakarā, lai vienotos par kopējo nostāju.
Tā vietā trešdienas vakarā viņi abi nonāca pretējās nometnēs. Olands uzstāja, ka jautājums par eiroobligācijām ir neatņemama sastāvdaļa debatēs par ekonomikas izaugsmes veicināšanu. To ieviešana nākšot par labu tādām valstīm kā Spānija, jo tās varēšot ietaupīt uz procentu maksājumu rēķinu un ietaupītos līdzekļus būšot iespējams investēt citviet.
Uz to Merkele atbildēja, ka kopīgi izdotas obligācijas ir pretrunā ar ES tiesību normām un nav piemērots instruments Eiropas izaugsmes veicināšanai.
Vakariņu laikā par un pret eiroobligācijām izteicās viens līderis pēc otra, un beigās kļuva pat grūti izsekot dažādajām nostājām. Taču, kā apgalvo paši dalībnieki, lai gan gaisotne esot saglabājusies draudzīga, pretējās pozīcijas diskusiju laikā kļuvušas tikai stingrākas.
Olands guvis Itālijas, Austrijas un Īrijas atbalstu, kamēr somi, zviedri un nīderlandieši pieslējušies Merkelei, kas nozīmē, ka Vācijas kanclere savā cīņā pret jauno Francijas prezidentu nebūt nav tik izolēta, norāda "Der Spiegel".
Pat Olands pēc samita atzina, ka dažas dalībvalstis pret eiroobligācijām iebilst vēl stingrāk nekā Berlīne. Tomēr atzīt to, kura no pretējām nometnēm ir lielāka, Francijas prezidents nevēlējās.
"Mēs neskaitījām," sacīja Olands, piebilstot, ka patiesībā esot vairāk nekā tikai divas pozīcijas.
Dažas valstis kopīgu obligāciju izdošanu iztēlojoties tikai tālā nākotnē, citas šādu obligāciju izdošana atbalstītu tikai specifisku mērķu sasniegšanai, kamēr vēl citas pret tām iebilst principā, paskaidroja Francijas līderis.
Katrā gadījumā nekāds lēmums sanāksmē, kas bija iecerēta tikai kā diskusiju forums, netika pieņemts.
Par tā dēvēto izaugsmes paketi tiks lemts kārtējā oficiālajā samitā, kas paredzēts jūnija beigās. Taču vai šajā paketē jebkādā formā tiks iekļautas arī eiroobligācijas, iespējams, kļūs zināms tuvāko nedēļu laikā.
Dalībvalstu priekšlikumus apkopos un par to iekļaušanu dienas kārtībā lems ES Padomes prezidents Hermans Van Rompejs. Tikpat pretrunīgi tiek vērtēts arī Olanda un Itālijas premjerministra Mario Monti kopīgais ierosinājums ļaut pastāvīgajam Eiropas finansiālās stabilitātes fondam jeb tā dēvētajam Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) tieši atbalstīt bankas. Pašreizējie fonda noteikumi paredz, ka fonds var aizdot līdzekļus tikai nacionālajām valdībām.
Pēc samita Olands garāmejot izteicās, ka viņam ar Monti esot vienprātība daudzos jautājumos, un "Der Spiegel" norāda, ka teiktā zemteksts ir nepārprotams - pretinieks ir Merkele.
Līdz šim 27 dalībvalstu līderiem izdevies vienoties vienīgi par Eiropas Investīciju bankas (EIB) kapitāla palielināšanu, par precīzāku ES strukturālo fondu izmantošanu, lai palīdzētu krīzes skartajām valstīm, un par tā dēvētajām projektu obligācijām, kuru mērķis ir piesaistīt līdzekļus infrastruktūras projektiem.
Vai šīs ieceres kļūs par "izaugsmes paktu" rādīs jūnija samits, norādīja Olands. Lai gan Olandam izdevies piešķirt jaunu sparu debatēm par eiroobligācijām, nav skaidrs, vai tas nozīmē, ka eirozona būtu nonākusi kaut sprīdi tuvām pretrunīgi vērtētās ieceres īstenošanai, atzīst "Der Spiegel". Pats Olands atzinis, kas tas prasītu ES līgumu grozīšanu, kas, šķiet, faktiski neiespējami tuvākajā nākotnē. Jau decembrī daudz nebūtiskāku iejaukšanos nacionālo budžeta jautājumos, kas izrietēja no ES fiskālās disciplīnas līguma, Lielbritānija un Čehija noraidīja.
"Der Spiegel" pat izsaka pieņēmumu, ka debates par eiroobligācijām varētu būt mīmikrija, lai novērstu uzmanību no daudz smagākā Grieķijas jautājuma, uz kuru ES līderiem, šķiet, nav atbilžu. Lai gan kopīgajā paziņojumā viņi atkārtoti pauduši apņēmību Atēnas nepamest likteņa varā, šķiet, skeptiķus tas nav pārliecinājis.
Kopš brīža, kad pirms divām nedēļām Grieķijai tā arī neizdevās izveidot jauno valdību, arvien skaļāk tiek izteiktas prognozes par grieķu aiziešanu no eirozonas. Tikmēr signāli, kas tiek saņemti no Briseles, Berlīnes un Parīzes, ir pretrunīgi.
No vienas puses, ES līderi cenšas nomierināt finanšu tirgus, apgalvojot, ka nepieļaus Grieķijas aiziešanu no eirozonas. No otras puses, grieķiem tieši ar to tiek draudēts, ja viņi atkārtotajās vēlēšanās nobalso par politiķiem, kas nav gatavi pildīt Atēnu saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem.
Šī dilemma netiks atrisināta līdz pat Grieķijas vēlēšanām, un līdz ar to vismaz līdz 17.jūnijam eirozona joprojām būs paralizēta, atzīst "Der Spiegel". Diplomāti Briselē cer, ka brīdī, kad gan Grieķijas, gan Francijas vēlēšanas būs aiz muguras, situācija kļūs skaidrāka. Tad arī Olandam kļūs vieglāk runāt ar Merkeli.